Prieks, ko daudziem radīja Alūksnes Mobilā strēlnieku bataljona karavīru veidotā sniega pilsēta pie Jaunās pils, zuda ātri.
Prieks, ko daudziem radīja Alūksnes Mobilā strēlnieku bataljona karavīru veidotā sniega pilsēta pie Jaunās pils, zuda ātri. Lietum un atkusnim to izjaukt palīdzēja pusaudži, kas, uzkāpjot uz sniega skulptūrām, tās sašķaidīja.
“Domāju ka postījumus var sadalīt uz pusēm. Savu darīja laika apstākļi, bet apmēram tikpat ir demolētāju roku darbs. Iespējams arī, ka vajadzētu domāt par stabilākām skulptūrām, jo tanks ir redzams vēl tagad. Pirmo iznīcināja pili un delfīnu,” atzīst Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Aija Grīnvalde.
Iesaka veidot “stipras” figūras
Viņa un citi muzeja darbinieki sniega pilsētu var redzēt, ejot uz darbu un arī pa Jaunās pils logu. Novērots, ka postītāji nebija pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu audzēkņi, kas uz sniega pilsētu devās organizēti. “Iespējams, ka sniega skulptūras jāveido tādas, lai pa tām var brīvi kāpelēt, jo bērniem patīk rotaļāties. Slidkalniņu un labirintu viņi uzreiz izmanto,” atzīst A.Grīnvalde. Pirmsskolas izglītības iestādes “Cālis” audzinātāja Sanita Apšusala priecājas, ka paspēja aiziet tad, kad vēl sniega pilsētā varēja skatīt visas skulptūras. “Bijām pastaigā, un bērniem ļoti patika. Žēl, ka atradās tādi, kam gribējās to izpostīt. Laiks pēc tam kļuva aukstāks, un skulptūras būtu nostiprinājušās,” domā S.Apšusala. Viņa pieļauj, ka pašvaldības policisti varētu tās uzmanīt.
Jāmācās saudzēt skaistumu
“Ir acīmredzams, ka mūsu bērni nav audzināti. Sniega skulptūras nav paredzētas stampāšanai ar kājām. Pērn ķēru un dzenāju demolētājus. Gadās, ka vecāki stāv un skatās, kā viņu atvases posta sniega pilsētu. Tāpat arī pedagogi reizēm tā aizraujas sarunās, ka bērni var darīt visu, kas viņiem ienāk prātā. Var izlauzt zobus krokodilam, jo tas ir no sniega. Bet tas ir arī cilvēku darbs!” secina galvenā valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Silvija Ludviga. Pirms doties uz sniega pilsētu, vajadzētu informēt, ka tāda ir tikai Alūksnē. To nevar nosargāt ne pašvaldības, ne valsts policisti. “Ir jārunā, jāraksta un jāaudzina vecākiem un pedagogiem, lai visi apzinās, ka karavīri skulptūras neveidoja tikai tam, kas tās posta. Jau pirmajā dienā delfīns bija pāršķelts uz pusēm,” uzsver S.Ludviga.
Jāiesaista “celtniecībā” bērni
“Mēs tādi esam. Ja paši neieliekam savu darbu, tad citu veikto nenovērtējam. Kad mēs ar meitu aizgājām uz sniega pilsētu, tad tur bija tik bēdīgs skats, ka gribējās raudāt. Domāju, ka karavīriem šajā darbā vajadzētu iesaistīt bērnus. Tad viņi dežurēs un paši uzmanīs, lai tikai kāds kaut ko nenodara,” rosina Alūksnes pilsētas sociālās palīdzības centra direktore Lolita Krūmiņa. Pašvaldības policists Aigars Maķitāns uzsver, ka nav iespējams visu laiku sargāt. Viņš norāda, ka vecāki grib mazos bērnus nofotografēt uz sniega skulptūrām. Ja sniegs ir mīksts, tad tā sabrūk. “Varbūt nevajadzētu atļaut kāpt uz skulptūrām. Ir taču arī tādas figūras, kas nav tik trauslas. Tad tās var izmantot kāpelēšanai,” aicina A.Marķitāns.
Alūksnes sākumskolas direktora vietniece mācību darbā Ruta Salaka domā, ka postītāji ir 6.un 7.klases zēni. Viņa netic, ka tie varētu būt sākumskolas bērni, jo tiem “ļoti patīk tādas lietas”. “Ar lielākajiem ir problēmas. Viņi staigā pa daudzdzīvokļu māju kāpņu telpām, dzer alkoholiskos dzērienus un smēķē. Domāju, ka trūkst vecāku audzināšanas,” skaidro R.Salaka. Viņa piekrīt, ka derētu pusaudžus iesaistīt sniega pilsētas būvdarbos.
Iespējams, būs jauna “pilsēta”
“Nebija sniega pilsētai piemēroti laika apstākļi. Bet karavīri labprāt to cels atkal. Iespējams, ka jauniesauktie puiši veidos atkal pilsētu. Šī iesaukuma karavīri dosies uz citām dienesta vietām. Domāju, ka viņiem nepalika rūgtums par izpostītajām skulptūrām,” atzīst Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona komandieris majors Aivars Vizulis. Viņš izprot vēlmi fotografēties uz skulptūrām, bet tās “diemžēl nav no ledus”.
