Alūksnes rajona mežkopji atbalsta pasaules dabas pārstāvniecības Latvijā “WWF Latvija”, SIA “Copv General” un SIA “Papyrus” akciju “Saglabāsim Latvijas mežus” un veicinās papīra atbildīgu izmantošanu.
Alūksnes rajona mežkopji atbalsta pasaules dabas pārstāvniecības Latvijā “WWF Latvija”, SIA “Copv General” un SIA “Papyrus” akciju “Saglabāsim Latvijas mežus” un veicinās papīra atbildīgu izmantošanu. Akcijas rīkotāji aicina efektīvāk izmantot papīru, un no katras kopijas, kas veikta uz abām lapas pusēm, 0,5 santīmus tērēt jaunu koku stādīšanai Meža dienās.
“Papīra izmantošana arvien palielinās. Jo civilizētāka ir valsts, jo vairāk papīra tā tērē iesaiņojumam, dokumentiem un citām vajadzībām. Tāpēc ir atbalstāma akcija, kas aicina to lietot efektīvi. Ja veidojam
e-pārvaldi, tad nevajadzētu visus datoros veidotos dokumentus izdrukāt. Tas dubulto papīru plūdus,” vērtē Alūksnes virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš.
Viņš uzsver, ka par mežu atjaunošanu vairāk ir jārūpējas privāto mežu īpašniekiem. Viņi kailcirtē nozāģē divas reizes lielākas platības nekā valsts mežos, bet atjauno trīs reizes mazāk – attiecīgi 350 līdz 400 un apmēram 100 hektāru. “Ja privāto mežu īpašnieki tāpat kā līdz šim neatjaunos mežu, tad drīz šajās platībās augs tikai apses un baltalkšņi. Bet no šiem kokiem ir grūti iegūt papīru. Tā ražošanai vislabāk der bērzi. Alūksnes rajonā tie ir trešie vairāk sastopamie koki pēc priedēm un eglēm,” uzsver virsmežzinis. Tiesa, pēdējos piecos gados arvien palielinās atjaunoto mežu platības arī privātajos mežos. Tomēr šis apjoms ir nepietiekams. “Prasām un mācām zemniekus strādāt, lai nākamajām paaudzēm būtu labs mežs. Daudz dara tie īpašnieki, kam ir mežsaimnieka izglītība, jo viņi apzinās nepieciešamību,” secina A.Krēsliņš. Tomēr vairums nedomā vai neizprot, ka koks aug 20 līdz 40 gadu, līdz tā koksni var izmantot papīra ražošanā.
Valsts mežu dienests kopā ar “Praktisko Latvieti” rīko konkursu par mežu atjaunošanu. Pērn tajā piedalījās divi mežu īpašnieki no Alūksnes rajona, un Jānis Strakša ieguva trešo vietu. “Domāju, ka šogad atsaucība būs lielāka. Ir iecere vispirms to veikt rajonā, pēc tam Vidzemē un tad Latvijā, jo tā varētu labāk salīdzināt. Citādi iespējams, ka konkursā nepiesakās tie, kas labi veikuši meža atjaunošanu,” uzskata A.Krēsliņš. Viņš uzsver, ka ir atbalstāma akcija un viss, kas var veicināt meža saglabāšanu. Vajadzētu arī pārstrādāt makulatūru, nevis to sadedzināt.