Diskusiju par nacionālo jautājumu saasinājusi Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga.
Diskusiju par nacionālo jautājumu saasinājusi Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Viņa ņēmusi vērā Eiropas Savienības prasības un pieļāvusi domu par likuma revidēšanu, lai arī latviski nerunājošajiem būtu iespēja tikt ievēlētiem Saeimā un pašvaldībās.
Paredzams, ka šādi deputāti varētu strādāt, izmantojot tulka palīdzību. Savukārt partijas cita pēc citas protestē. Šobrīd prezidente savā nostājā palikusi viena.
“Būtu jāzina valsts valoda gan parlamentāriešiem, gan deputātiem. Tas nemaz nav diskutējami. Kur tad citādi paliek cieņa pret valsti un tās pamatiedzīvotājiem?” retoriski vaicā Alsviķu pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Zeltiņa.
Arī Annas pagasta padomes priekšsēdētājam Aivaram Fominam ir līdzīga nostāja. “Neesam tik stipri, lai pieļautu kaut kādas atlaides nacionālajā un valsts valodas jautājumā,” saka viņš. Krievu valoda daudzviet Latvijā joprojām ir vadošā. Mīkstāki likumi situāciju padarītu vēl kritiskāku. “Nedomāju, ka Valsts prezidente grib kaut ko sliktu vai nepareizu. Vienkārši šī ideja ir pāragra. Iespējams, ar laiku mēs atgriezīsimies pie šā jautājuma un skatīsimies uz to pavisam citādi,” saka Annas pagasta padomes priekšsēdētājs.
Jaunlaicenes pagasta padomes priekšsēdētāja Rasma Muceniece saka, ka “latviešu valodu var iemācīties, no tā nav jātaisa traģēdija”. “Pat ja cilvēks Latvijā dzīvo tikai dažus gadus, var apgūt valsts valodu. Bērniem to māca skolās. Vai tad ir tik grūti, ka nevar iemācīties? Kā tad latvieši iemācās gan angļu, gan krievu valodu?” prāto viņa.
Būtu problemātiski, ja iedzīvotājiem ar deputātu vajadzētu runāt ar tulka palīdzību. Tā domā R.Muceniece. Viņa pauž, ka nedrīkst aizmirst,” kāds ir izvēlēts mērķis”. Tāpēc vairāk būtu jādomā par izglītības sistēmas uzlabošanu valstī. Varbūt tieši tur līdz šim kaut kas neesot īsti kārtībā.
