Alūksnietis Dzintars Adlers (“Sabiedrība citai politikai”) jau gandrīz mēnesi ir Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks. Viņš neslēpj, ka darba tagad kļuvis krietni vairāk, tomēr tas nav mazinājis apņēmību veidot novada iedzīvotājiem labākus dzīves apstākļus.
Dz.Adlers uzsver, ka nav bijis politiķis un viņa mērķis nav arī par tādu kļūt. “Esmu saimniecisks cilvēks, kurš saredz veicamos darbus, konkrētas problēmas un kā tās novērst. Kā alūksnietim man patīk dzīvot savā dzimtajā pilsētā Alūksnē, tādēļ arī domāju par vidi, kurā dzīvoju, un labprāt gribētu, lai arī mani bērni šeit saskatītu iespējas,” viņš saka. – Kas ir atšķirīgs pienākumos tikai kā deputātam un kā priekšsēdētāja vietniekam?- Esot deputātam tev var būt vislabākās idejas un priekšlikumi novada attīstībai, bet, ja tu neesi pie varas, tad tie ir tikai sapņi! Kļūstot par priekšsēdētāja vietnieku, daudz ātrāk un vieglāk var panākt mērķu un ideju piepildījumu. Kā vadītājs šobrīd izjūtu ļoti lielu atbildību pret deputātiem un daudzajiem vēlētājiem, kuri mani atbalstījuši. Politikā galvenais ir principi, un pirmais no tiem – būt taisnīgam. Kad noliec taisnīgumu kā savas darbības kritēriju, tad var izdarīt daudz svarīgu un labu lietu.- Kā pašlaik vērtē darbu Alūksnes novadā?- Novada struktūru un darbu varētu salīdzināt ar cilvēka organismu. Cilvēka organismā katram iekšējam orgānam ir savas funkcijas. Ja organismā kaut kas ir sasirdzis, tad cilvēks nevar pilnvērtīgi strādāt un dzīvot. Ar Alūksnes novadu ir tāpat – ir daudz vājo vietu. Šobrīd Alūksnes novads nav tik spēcīgs, lai uzreiz sasniegtu mērķus, jo atsevišķas nodaļas, iestādes, komercsabiedrības nevēlas vai nespēj pildīt nepieciešamās funkcijas. Šeit nav runa par ekonomisko situāciju valstī vai ”dižķibeli”. Ir arī daudz pozitīvu piemēru. Uzskatu, ka SIA “Rūpe” strādā labi un, veicot atsevišķus uzlabojumus, varam vēl vairāk stiprināt šo pašvaldības uzņēmumu. Ļoti labi strādā atsevišķas pagastu pārvaldes – diemžēl to nevar teikt par visām.Pakāpeniski iesaistos un cenšos risināt problēmas, kas saistītas ar akciju sabiedrību “Simone”. Esmu pārliecināts, ka varam sakārtot “Simoni”, turklāt izdarīt to tā, lai esošo siltuma tarifu samazinātu vismaz par 10 latiem. Tas nebūs viegli, bet to var izdarīt, piesaistot investīcijas. Pie šī uzņēmuma sakārtošanas šobrīd notiek intensīvs darbs. Drīzumā man ir paredzēta tikšanās, lai runātu par iespēju līdztekus “Simones” ražotajam siltumam ražot arī elektroenerģiju.Ir jāuzlabo arī atsevišķu pagastu pārvalžu darbs, piemēram, Kalncempjos, Jaunlaicenē, Veclaicenē, kur līdz šim nav bijis speciālistu, kas veiksmīgi strādā pie Eiropas fondu līdzekļu piesaistes. Bet arī šajos pagastos gribam panākt attīstību. “Slimo” arī novada Attīstības nodaļa, kurai būtu jāstrādā trīsreiz aktīvāk nekā līdz šim. Manuprāt, šajā nodaļā nepieciešami papildus darbinieki, jo mums vēl ir ļoti daudz Eiropas fondu, ko apgūt. Uzskatu, ka tuvāko gadu svarīgākais uzdevums mums novadā ir Eiropas struktūrfondu apguve. Lai to izdarītu, jāpaplašina Attīstības nodaļa vai jāpērk šāds pakalpojums no malas – no tiem, kas var to izdarīt. Turpmāk vēlēšos, lai novada pašvaldības komiteju vadītāji aktīvāk iesaistās novadam svarīgu jautājumu risināšanā, katrs atbildot par savas komitejas jautājumu loku un problēmas risinot arī ikdienā, nevis tikai atnākot uz komiteju sēdēm. – Kas ir mainījies Alūksnes novada pašvaldības darbā kopš priekšsēdētāja vietnieka nomaiņas?- Pašlaik vēl darbā pēc slimošanas nav atgriezies novada domes priekšsēdētājs. Uzskatu, ka arī slimības laikā viņam bija jāinteresējas, kas šobrīd notiek novadā, un jāplāno darbi, ko viņš darīs, kad atgriezīsies. Vienreiz esam šajā laikā tikušies – turpmākos plānus un ieteikumus no viņa neesmu dzirdējis. No saviem izvirzītajiem mērķiem pašlaik vēl ļoti maz ko esmu īstenojis, jo jāveic arī domes priekšsēdētāja pienākumi un ir liels darba apjoms. – SCP moto ir par labām pārmaiņām. Kādas labas pārmaiņas pašam šajā laikā izdevies paveikt?- Labās pārmaiņas novadā gribējām uzsākt jau ar 1.jūliju, ievēlot domes vadību, bet mums neļāva. Jau tad gribējām sākt struktūras reformas, uz vairākiem pagastiem atstājot vienu vadītāju – izpilddirektora vietnieku, lai atvieglotu arī novada izpilddirektora darbu. Ja tas būtu izdarīts jau tad, mēs būtu tikuši tikpat tālu kā citi novadi tagad. Šo modeli ieviešam tikai pašlaik. Ļoti gribējām rīkot atklātu konkursu uz 6 vadītāju vietām, bet likumdošana to ierobežoja un pieteikties varēja tikai Alūksnes novada pašvaldībā strādājošie. Uzskatu, ka arī starp esošajiem 14 vadītājiem atradīsim spēcīgus vadītājus. Bet atlaistajiem vadītājiem kompensācijas nebūs jāmaksā. Vēl citas labas pārmaiņas varēs redzēt laika gaitā.- Kā notiks grāmatvedības centralizācija pagastos, kur būs viens vadītājs – izpilddirektora vietnieks?- Manuprāt, novadā pilnībā vajadzētu centralizēt grāmatvedību, lai tā ir vienviet, pārskatāma un nav mums finansiālu pārsteigumu kā pērn par Annas, Kalncempju un Mārkalnes pagastu parādiem. Finanšu nodaļas vadītājai ir uzdots izvērtēt un atrast labāko variantu, kā veikt grāmatvedības centralizāciju. – Atsevišķiem vēlētājiem nav izprotama SCP biedrošanās ar TB/LNNK deputātu Ainaru Melderu…- Vairāk nekā pusgadu mēs bijām atstāti opozīcijā. Izteicām savus priekšlikumus koalīcijas deputātiem, bet netikām uzklausīti – mums bija jāmeklē kāds sabiedrotais. Novada domē ir noteikts deputātu skaits. Arī A.Melders ir vēlēta persona – tāpat kā mēs, un mums ir jāstrādā ar deputātiem, kuri ir ievēlēti. Es negribētu tik daudz iztirzāt A.Meldera pagātni, bet izvirzīt mērķus, uz kuriem kopā tiekties un sasniegt. Ja es būtu iedzīvotājs no malas, mani neinteresētu, kurš to izdara, bet lai ir rezultāts. – Šonedēļ notika koalīcijas deputātu tikšanās ar Tautas partijas deputātiem – kāds bija tās rezultāts?- Tautas partiju uz sarunām esam aicinājuši vairākkārt – kopš vasaras, bet rezultāta vēl nav un sarunas turpinās. Gribējām no domes priekšsēdētāja Aivara Fomina sadzirdēt turpmākos norādījumus, kā novadā strādāsim: komandā vai ne, bet pašlaik ir nogaidoša pozīcija. – Kāda turpmāk būs koalīcijas un opozīcijas sadarbība – domes priekšsēdētājs pašlaik pārstāv opozīciju, viņa vietnieks – koalīciju.- Mēs piedāvājam sadarbību – atbildi vēl neesam saņēmuši. Iedzīvotāji ir ievēlējuši 15 deputātus, tādēļ gribētos, lai visi arī kopīgi strādā. Protams, ne visi būs koalīcijā. Domes priekšsēdētājs nevar palikt opozīcijā – vai nu viņš ir koalīcijā un atbalsta mūsu mērķus, vai jānomaina. Mēs labprāt vēlētos, lai vadības maiņa nenotiek. – Kas bijuši galvenie iemesli, kādēļ līdz šim novada domē nav vienprātības?- Vienotības trūka jau no paša sākuma. Deputāti – kādreizējie pagastu vadītāji – nebija un nav gatavi reformām. Reforma notiek visā valstī, tādēļ izmaiņas ir jāveic. Patiesība ir tā, ka vislielākā strukturālā reforma, kas nepieciešama, ir pārvaldes domāšanas maiņa. Ir jāsaprot – tā, kā bija treknajos gados, nav, nebūs un nevar būt. Tik lielu administratīvo aparātu vairs nevaram atļauties uzturēt. Mēs nācām jau jūlijā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā mainīt struktūru, ietaupīt līdzekļus, attīstīt novadu, bet mūs neuzklausīja, no mums baidījās. Pretējā gadījumā mēs jau strādātu kopā. Līdzīga situācija ir arī šobrīd. Ir pārāk daudz to, kas grib dzīvot pa vecam. Pie domāšanas maiņas piederas arī saprast, ka pašvaldība tiek uzturēta no nodokļiem, ko samaksā uzņēmēji un iedzīvotāji. Jāatceras, ka pašvaldībai nav jābūt lielajam darba devējam. Pašvaldība tērē nodokļu maksātāju naudu, un mēs ar to nevaram rīkoties vieglprātīgi un bezatbildīgi. – Vai gatavojies šoruden kandidēt Saeimas vēlēšanās?- Nē, jo neesmu politiķis – esmu saimnieks un uzņēmējs. Protams, piedāvājumi ir bijuši ne tikai man no mūsu partijas, bet tas nav mūsu mērķis. – Nosauc trīs darbus, ko tuvākajā laikā noteikti paveiksi?- Negribētu nosaukt konkrētus darbus. Kā deputāts esmu veicis anketēšanu, izzinot skolēnu domas, kādu sporta dzīvi viņi vēlētos novadā. Izglītības pārvalde ir uzņēmusies anketas apkopot, rezultātus pēc tam publiskosim. Ir sākts darbs pie energoefektivitātes izpētes novada izglītības iestādēm un administratīvajām ēkām – jāizvērtē šie īpašumi, lai vēlāk, tiklīdz pavērsies iespēja, varētu sākt to siltināšanu, izmantojot Eiropas naudu. Mums būs jādod atbilde iedzīvotājiem, kas nākotnē notiks ar novada skolām. Rūpīgi tiks izvērtēta budžeta sadale skolām saimnieciskajiem darbiem, izpētīsim, kāpēc izmaksas uz vienu skolēnu ir tik atšķirīgas. Pašlaik šīs summas novadā ir ļoti nesamērīgas – no 160 līdz 570 latiem par skolēnu. Turklāt nav tā, ka mazajās skolās skolēns izmaksā visdārgāk, tādēļ tuvākajā nākotnē tās noteikti saglabāsim. Gribu rosināt, lai iedzīvotāji vairāk vēršas pašvaldībā ar ieteikumiem. Uz deputātu pieņemšanām nāk maz iedzīvotāju – vairāk ar dažādām problēmām, galvenokārt valstiskām, ko nav pašvaldības spēkos atrisināt. Novada iedzīvotājiem vēlu būt atbildīgiem par vietu, no kuras nākam un kur dzīvojam.
