Piektdien sasauca Alūksnes novada pašvaldības ārkārtas sēdi, lai izmainītu 18.februārī pieņemto lēmumu. Tagad noteikts, ka uz 6 vakantajām pagastu pārvalžu vadītāju vietām varēs pieteikties tikai pašvaldības darbinieki nevis ikviens interesents, kā bija nolemts iepriekš.
Tāpat no lēmuma izņemts punkts par teritorijas attīstības speciālistu amata vietu radīšanu un pretendentu meklēšanu, jo deputāta Anda Krēsliņa vārdiem runājot: “gribējām aizskriet lietai pa priekšu: vispirms vajag pagasta pārvaldes vadītāju un tad var lemt par amata vietām.”
Izmanto paraksta tiesībasLēmumu deputātiem nācās mainīt, jo iepriekšējais domes priekšsēdētāja vietnieks Laimonis Sīpols nebija parakstījis 18.februārī pieņemto lēmumu par amata vietām pagastu pārvaldēs, līdz ar to lēmums nestājās spēkā. L.Sīpols šādu rīcību pamato ar iebildumiem pret atklātu pretendentu pieteikšanos uz 6 vadītāju vietām. “Vārdu “apvienoto” izslēgšana no lēmuma teksta un 4., 5.punkta būtiski pārkāpj novada pašvaldības pagastu pārvalžu vadītāju intereses Darba likuma izpratnē. Lēmums bija vērsts uz to, lai samazinātu pagastu vadītāju vietu skaitu, nevis tās likvidētu. Ir jāpaliek visām 15 pagastu pārvaldēm ar 6 vadītājiem, bet 18.februāra lēmums paredzēja atlaist visus esošos vadītājus no darba un izsludināt pieteikšanos uz 6 vietām. Tas ir pretrunā ar Darba likumu – ja iestāde netiek likvidēta, tad vadītāju nevar tik vienkārši atbrīvot,” skaidro L.Sīpols. Viņš nav parakstījis šādu lēmumu, lai neradītu novadam materiālos zaudējumus, ja atlaistie darbinieki izlemtu vērsties tiesā.
Gribēja atklātu pieteikšanos Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers norāda – neviens likums neaizliedz pieteikties arī esošajiem vadītājiem. “Likumdošana nenosaka pašvaldībām par pienākumu rīkot atklātu konkursu uz pārvaldnieku vakantajām vietām – tā ir pašvaldības brīva izvēle, kā izveidot pagasta vai pilsētas pārvaldi. Mēs gribējām izsludināt atklātu pieteikšanos, protams, priekšroku dodot esošajiem vadītājiem, bet L.Sīpols izmantoja savas paraksta tiesības un mums bija jāsasauc ārkārtas sēde,” saka Dz.Adlers. Deputāts Ainars Melders skaidro – ja pēc kritērijiem atbildīs tikai, piemēram, pieci cilvēki, tāpat būs jāmeklē pretendentu no malas. “Likumdošana netiks pārkāpta, jo atlaistajiem varēsim piedāvāt jebkuru vakanci, kas būs pašvaldībā – tai obligāti nav jābūt vadītāja vietai,” saka A.Melders.
Nekas nav dogma Deputāte Zinaida Silirava interesējās, vai ir reāli līdz šā gada 1.jūnijam pilnībā veikt pagastu pārvalžu grāmatvedības centralizāciju, kā paredzēts domes lēmumā. Pašvaldības Finanšu nodaļas vadītāja Tamāra Stafecka norāda, ka neizprot šo lēmuma punktu. “Vai grāmatvedību centralizēs starp pagastiem, kur būs viens pārvaldnieks, vai pakļaus tikai novada centram? Tad ir jānosaka galvenie pagasti, zem kuriem centralizēs,” jautā T.Stafecka. A.Krēsliņš uzsver – tas būs T.Stafeckas kompetences jautājums. “Jāsāk strādāt – tad arī varēs redzēt,” pārliecināts A.Krēsliņš. Pašvaldības jurists Arturs Upīts vērsa deputātu uzmanību – kas notiks, ja domes lēmumu par darba līgumu uzteikumiem nevarēs izpildīt, piemēram, ja kāds no vadītājiem būs uz slimības lapas vai būs arodbiedrības biedrs. Deputāts Andis Zariņš uzskata – darbinieku atlaišanu vajag veikt juridiski korekti, lai vienmēr viss nebeidzas ar tiesvedību, kā tas ir pašvaldībā.
