Bijušais Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Laimonis Sīpols šonedēļ izjutis vairāku deputātu neuzticību, tādēļ amatu zaudēja. L.Sīpols darbam pašvaldībās veltījis 16 gadus, cilvēkos augstu vērtē godīgumu un atklātību. Viņš skaļi nepauž, ka pārdzīvo šādu rīcību, vien atzīst, ka politiķi var mainīties – tas nav nekas ārkārtējs. Viņam ir savs viedoklis par saņemtajiem opozīcijas pārmetumiem un iecerēm.
– Kas, jūsuprāt, ir traucējis panākt vienotību starp novada domes deputātiem? – Deputāti bez pieredzes pašvaldību darbā, kas tagad ir domē, katrs ienāca ar savām vēlmēm un skatījumu. Katrs pārstāv dažādas iepriekšējās darbavietas un vēlas tur esošo modeli pielīdzināt šābrīža situācijai pašvaldības darbā. Valsts iestādes reorganizēja pēc viena modeļa, uzņēmēji veic optimizāciju pēc cita modeļa, bet pašvaldības ir atšķirīgas. Tās ir vistuvāk iedzīvotājam un jūt, kas konkrētajā vietā ir nepieciešams. Struktūras maiņu pašvaldībās nevar veikt kā valsts iestādēs – mežu dienestā var izveidot vertikālo pārvaldību, bet to pašu nevar piemērot pagastiem. Turklāt katrā pagastā situācija atšķiras. Ir izskanējis salīdzinājums ar Talsiem, bet tur apdzīvojuma blīvums ir lielāks nekā pie mums. Vēl viens arguments – Alūksnē ir komunālie uzņēmumi, kas iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus, bet pagastos to visu organizē pagasta pārvalde. Ja pagastā uz vietas nebūs sava priekšstāvja, iedzīvotāji jutīsies neaizsargāti. Man ir bažas, ka tagad pagastos grib daudzas lietas likvidēt tikai tādēļ, ka ir maz iedzīvotāju. Piemēram, likvidē pasta nodaļu, kas it kā ir sīkums, bet tomēr tā bija iespēja uz vietas nomaksāt rēķinus un veikt citas darbības. Ja cilvēkiem pamazām visu atņem: pastu, mežniecību, skolu, tad kas tur vairs paliek? Tikai pagasta pārvalde! Mēs nevaram atņemt iedzīvotājiem pēdējo. – Kādi ir iemesli deputātu nesaskaņām?- Katrs politiskais spēks nāk ar saviem uzdevumiem, katra būtība ir tikt pie varas un realizēt tos. Ja nevar, tad cenšas jebkādiem līdzekļiem. Tas ir normāls process – par to nepārdzīvoju. Varas maiņa nepatikas gadījumā ir sliktais mantojums, ko novads pārņēmis no Alūksnes pilsētas. Grūtības rada arī tas, ka 15 deputāti nāk no 7 dažādām partijām. Tuvojas Saeimas vēlēšanas un katrs grib sevi parādīt – arī deputāti, kas no mūsu novada gatavojas kandidēt. Tas viss ir saprotams, tikai svarīgi, lai šajā procesā netiktu aizmirsts par darbinieku drošību – kā varas maiņa, tā cilvēkus atlaiž no darba un ieliek vietā “savējos”. Tiek jaukta sistēma, bet, kamēr iestrādājas, paiet zināms laiks. Pašreizējā politiskā šūpošanās rada nedrošību darbiniekos pagastu pārvaldēs, kas mani ļoti uztrauc.- Opozīcija pārmet, ka novada vadība negādā par attīstību, nestrādā, kā nākas – vai piekrītat tam?- Viņiem ir tiesības tā uzskatīt, bet tomēr vajadzētu kopumā pavērtēt, ko esam paveikuši. Ir pārņemtas rajona padomes funkcijas, izveidotas novada nodaļas, kas veic funkcijas visam novadam. Manuprāt, ir izdarīts ļoti daudz! Mēs neesam apturējuši pašvaldības darbu, neesam pārkāpuši nevienu likumu, esam izmantojuši visas iespējas iesaistīties projektos. Piemēram, ir atbalstīts Alūksnes Jaunās pils projekts, pagastos aktīvi piesaista Lauku atbalsta dienesta finansējumu infrastruktūrai. Šobrīd izstrādā Pils ielas renovācijas projektu, ko iesniegs martā finansējuma piesaistei. Strādājam pie siltumenergoefektivitātes projektiem skolām. Turklāt varam arī salīdzināt, kādu mantojumu novads ir saņēmis no Alūksnes pilsētas un ko septiņos mēnešos vispār var paveikt. Uzskatu, ka attīstība novadā kopumā notiek, jo darbs pašvaldībās nav apstājies. Alūksnē ļoti sasāpējis jautājums ir par mākslas skolas un arī mūzikas skolas telpām – pašlaik meklējam tam risinājumus. Tāpat sporta laukumi pie pilsētas skolām prasa lielus ieguldījumus. Es nesaku, ka iepriekš Alūksnes pilsētas domes deputāti neko nav darījuši – acīmredzot viņiem bijušas citas prioritātes. – Vai pats savā darbā saskatāt kļūdas?- Protams, jo nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Mums nepaveicās ar “Simones” investora piesaisti. Nespējām pamatot savu viedokli, ka tas būs labi un vajadzīgi. Tā kā toreiz “Simones” parādsaistību apmērs tuvojās apgrozāmajiem līdzekļiem, nesaredzēju citu iespēju kā investora piesaisti. Pieļauju, šo jautājumu vajadzēja atrisināt agrāk – pagājušā gada vasarā. Vienā balsojumā deputāti atbalstīja investoru, bet pēc tam sāka raisīt plašas diskusijas, radās iedzīvotāju pretestība. Laiks rādīs, vai atteikšanās no investora bija pareizais lēmums. Šobrīd vairs nesaskatu pašvaldības un uzņēmuma “Silten JG” iespēju sadarboties. – Alūksnes novadam atļauts ņemt 100 000 latu kredītu „Simonei” kurināmajam un parādu atmaksai. Tomēr paklausījāt opozīcijai, ka pašvaldībai saviem spēkiem uzņēmums jāsakārto?- Kredīts ir piešķirts, bet tas nav glābējlīdzeklis, kas atrisinās visas problēmas. Šobrīd “Simone” aktīvi strādā, lai sagatavotu projektu un atkārtoti iesniegtu Kohēzijas fonda līdzekļu piesaistei. Jāmeklē arī citas iespējas, kā caur projektiem piesaistīt “Simonei” līdzekļus. Nevar teikt, ka tā ir opozīcijas uzvara – uzskatu, ka iedzīvotājus ar šādām lietām nedrīkst tracināt. Ja opozīcijai būtu citi risinājumi, viņi tos īstenotu, bet līdz šim brīdim tādu nav. Varbūt viņiem ir ieceres, ko īstenos, kad paši tiks pie varas. Var kritizēt otru, bet konkrētu priekšlikumu no viņiem neesmu redzējis. – Asas diskusijas ir par to, cik pagastu pārvalžu vadītājiem jābūt. Kā iztēlojaties 6 vadītāju modeli?- Tad darbs būtu ļoti sarežģīts. Pārvaldes vadītājam ir jābūt uz vietas un jākoordinē viss notiekošais, jābūt pieejamam iedzīvotājam, kad cilvēkam to vajag, nevis kad var. Arī – vai mums pietiks transporta vienību, lai apbraukātu pagastus, un cik degvielas tam vajadzēs? Piemēram, tagad bāriņtiesa līdz darba vietai atbrauc ar savu transportu, bet pa teritoriju šā darbinieka pārvietošanās jānodrošina pašvaldībai. Ja pagastā ir viena automašīna un ar to pārvaldes vadītājs būs aizbraucis uz pieņemšanu kaimiņu pagastā, ar ko tad vedīs bāriņtiesas darbinieku? Tās ir nianses, par ko man nav atbildes. Iztēlojos, ka ar laiku blakus esošie pagasti sadarbojas kopēju funkciju veikšanā un optimizāciju veicam pakāpeniski, bet ne uzreiz un tik krasi. Mums jau tā šobrīd tik daudz kas ir optimizēts – ir bail kaut ko uzreiz sasist, secināt, ka jaunais nedarbojas, un tad mēģināt atjaunot veco. – Novada domes kancelejā 15.februārī saņēma deputātu iesniegumu par jūsu kā domes priekšsēdētāja vietnieka atbrīvošanu…- Katram deputātam ir tiesības tā rīkoties. – Vai tas nav kā duncis mugurā – starp viņiem ir deputāti, ar kuriem jūs vasarā kopā veidojāt koalīciju.- Nodevību nesaskatu. Daudzās lietās mūsu viedokļi saskanēja, un lēnām virzījām tās uz priekšu. Tad situācija mainījās – pašlaik publiski netiek pateikti visi patiesie neuzticības iemesli. Katram ir sava sirdsapziņa – ja tā ir tīra un cilvēks vēlas atrast novadam labāko risinājumu, tad neuzticības izteikšanu var pieņemt. Ja iemesls ir tikai savtīgas intrigas, savu spalvu spodrināšana, tad tas nav pieņemams.- Tagad esat tikai deputāts.- Kļūstot par deputātu, apzinājos, ka tas nav mūžīgs amats. Es pieņemu lietas tādas, kādas tās ir. Arī man ir savi politiskie mērķi – meklēšu sabiedrotos, kā tos īstenot. Negrasos iet bezdarbniekos vai atteikties no deputāta mandāta. Es palikšu, man ir savs viedoklis un centīšos to aizstāvēt. LPP/LC, TP un ZZS deputāti Alūksnes novada domē šobrīd ir vienoti. Zinām, ko gribam paveikt, lai arī atsevišķos jautājumos esam palikuši mazākumā. Pievērsīšos arī vairāk savai zemnieku saimniecībai. – Kāds labums no novada vadības maiņas būtu Alūksnes novada iedzīvotājiem?- Vai iedzīvotāji no tā būs zaudētāji vai vinnētāji – to rādīs laiks. Man vienīgi ir bažas par gaidāmo pagastu pārvalžu vadītāju skaita samazināšanu, jo tad nebūs kopēja skatījuma par katru pagasta pārvaldi un iedzīvotājiem būs apgrūtināta pakalpojumu saņemšana. Ja nomainīs tikai novada politisko vadību, tad iedzīvotājiem īpašu izmaiņu nebūs. Ja būtiski mainīs novada struktūru – tad iedzīvotāji nebūs ieguvēji. – Pagājušajā nedēļā Alūksni apmeklēja LPP/LC frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Kāds bija vizītes mērķis? – A.Bērziņš gribēja tikties ar saviem vēlētājiem Alūksnes pusē un partijas Alūksnes nodaļas pārstāvjiem. Runājām par novadu izveidi – reforma valstī bija vajadzīga, jo mazajiem pagastiem vieniem būtu grūti pastāvēt. Tā kā A.Bērziņš ir arī Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs, runājām par Latvijas sadarbību ar Krieviju, kādi starpvalstu līgumi varētu tikt parakstīti un kā tas varētu palīdzēt uzņēmējdarbībai pierobežā. Mēs viņam izteicām savu sāpi gan par nodokļu politiku valstī, skolu reformu, gan situāciju pagastu pārvaldēs un pakalpojumu saņemšanu iedzīvotājiem.
