Šogad starptautiskajā tūrisma izstādē “Balttour 2010” Alūksne piedalījās kopējā stendā ar pārējām Vidzemes pašvaldībām. Par to, cik liela bija apmeklētāju interese un ko tieši viņi gribēja zināt, vairāk stāsta Alsviķu pagasta tūrisma darba organizatore Solveiga Selga, kas izstādē piedalījās otro reizi.
– Pagājušajā gadā es pie Alūksnes stenda stāvēju izstādes pirmajā dienā, kas skaitās profesionāļu diena. Tajā viss notiek ļoti lietišķi: katrā stendā ir sagatavota kompakta mapīte ar materiāliem un tad notiek elementāra informācijas apmaiņa. Šogad es vēlējos stendu pārstāvēt izstādes otrajā dienā, kad parādās vairāk individuālo ceļotāju. Cilvēku bija ļoti daudz. Notika nepārtraukta kustība, kas samazinājās tikai uz dienas beigām. Bezmaksas materiāli tika ņemti visi pēc kārtas, īpaši nešķirojot, kas interesē un kas ne. Savukārt tajās vietās, kur jau bija kaut kas jāmaksā, varēja just, ka cilvēki tomēr apstājās un padomāja, vai tiešām tas ir vajadzīgs. Bija arī vairākas studentu grupiņas. Viņiem, acīmredzot, vajadzēja veidot kādu kursa darbu par šo tēmu, jo materiāli tika vākti bez jebkādas zortēšanas.Starp Vidzemes stenda apmeklētājiem daudzi bija tādi, kas Alūksnē jau kādreiz ir viesojušies. Tādus vairāk interesēja gada pasākumu plāns. Tas bija uz izķeršanu, jo tādas lietas kā naktsmītnes, ēdināšanas vietas un apskates objekti jau ir apgūti. Tagad viņi meklē kaut ko interesantu, kā, piemēram, kādu neparastāku notikumu vai vēl nebijušu tūrisma maršrutu. Es, protams, izmantoju izdevību, lai izstāstītu par vasarā gaidāmajiem Alsviķu pagasta svētkiem, kur viena diena būs veltīta novadnieka Ādolfa Liepaskalna simtgadei. Daudzi manis uzrunātie cilvēki par viņu jau bija dzirdējuši. Kad es ieminējos, ka plānots simbolisks soļojums ar koferīti rokās, viņi nosmaidīja, vai tajā būšot salikti ķieģeļi un vai arī autobuss kursēs garām, aicinot soļotājus iekāpt. Tas nozīmē, ka par šo leģendu viņi jau ir zinoši.Par šiem svētkiem mēs no savas puses bijām sagatavojuši informatīvo materiālu uz vienas lapas, kur otrā pusē atradās ieskats Ādolfam Liepaskalnam veltītajā grāmatā. Izstādē piedalījās arī tās autors Jānis Polis, kurš izmantoja izdevību, lai satiktos ar novadnieka radinieku Gunti Liepaskalnu. Līdz pat 12 gadu vecumam viņš slavenajam soļotājam dzīvojis kaimiņos, tāpēc mācēja pastāstīt daudz interesantu un vēl nezināmu lietu. Izrādās, ka arī viņš savu dzīvi izvēlējies saistīt ar sportu. Lai gan tā nebija soļošana, Ādolfs viņam devis padomus un sportiskus ieteikumus. Zīmīgi, ka Guntis Liepaskalns bija viens no tiem, kas ieguva iespēju par brīvu apmeklēt kādu Alūksnes novada muzeju. Uz to varēja pretendēt ikviens Vidzemes stenda apmeklētājs, kurš saņēma mūsu loterijas kuponiņus.Man pašai izstādē visvairāk simpatizēja Latgales stends, kas izcēlās ar savu vienotību noformējuma ziņā. Vēl man patika kurzemnieki, it sevišķi Ventspils pārstāvji. Viņi visus apmeklētājus svēra. Tam, kuram bija lielāks svars, bija lielākas balss tiesības. Tieši tāda skaļuma un atraktivitātes pietrūka Vidzemes stendam. It kā cilvēki mums pievērsa uzmanību, taču lielākus pūļus piesaistīja tie, kas izcēlās ar savu nekaunību un ārišķībām. Protams, pozitīvā nozīmē.
