Zirgu reģistrācijas kārtība tiek mainīta. Kumeļiem, kuri dzimuši pēc 2009.gada 1. jūlija, būtu nepieciešams implantēt elektronisko identifikācijas čipu. Par to vienojušies Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji.Nevar atrast čipošanas speciālistu“Protams, identifikācija ar čipu būtu vienkārša un laba. Mikročips ir vienojoša saite starp zirgu un zirga pasi, lai to nevarētu izmantot citam zirgam. Līdzīgu zirgu ir pietiekami daudz, taču mikročips būtu drošs identifikācijas paņēmiens. Tas ne tikai atvieglotu veterināro kontroli, bet arī padarītu neiespējamu zirgu zagšanu. Diemžēl, regula ir pieņemta, bet neviens nezina, kā to izpildīt. Pagājušā gada otrajā pusgadā dzimušajiem kumeļiem jau vajadzēja būt čipotiem, bet atļāva tos apzīmēt pa vecam, jo nav speciālista, kas to prastu,” stāsta Alsviķu pagasta jātnieku kluba “Hippo prieks” īpašniece Inese Kinžalova. “Čipošana” tomēr ir iejaukšanās zirga veselībā, tāpēc I.Kinžalova negribētu, ka to darītu cilvēks, kurš nav veterinārmedicīnas speciālists, bet ir sertificēts zirgu vērtētājs. Mikročips nav dārgs – apmēram 2 lati, taču pagaidām nav zināms, cik varētu maksāt tā implantēšana. “Šobrīd ne tuvākajā, ne tālākajā apkārtnē nav speciālista, kam varētu uzticēt čipošanu,” uzsver I.Kinžalova.
“Čipošana” sadārdzina reģistrāciju Jaunannas pagasta piemājas saimniecības “Dekšņi” īpašniece Alita Meijere atzīst, ka arī viņa saviem kumeļiem pagaidām nav likusi mikročipus. “To nevar darīt katrs. Vispirms ir jābeidz speciāli kursi, lai zinātu, kā to pareizi darīt. Turklāt laukos darba zirgiem čipa nepieciešamība ir apšaubāma. Latvijā zirgkopība nav tik attīstīta, lai čipi būtu vajadzīgi visiem zirgiem. Tiesa, izciliem sporta zirgiem, kuri tiek vesti uz sacensībām ārzemēs, tie būtu noderīgi. Tad var pārbaudīt to identitāti,” spriež A.Meijere. Viņa atzīst, ka tad zirgus nevarētu nozagt, jo pēc mikročipa tos viegli var atrast. Tiesa, arī līdz šim zirgi tiek reģistrēti un apzīmēti. A.Meijere uzskata, ka “čipošana” zirgu reģistrāciju sadārdzinās.
Mikročips ļaus izsekot dzīvniekamElektroniskais identifikators jeb mikročips ir maza izmēra mikroshēma, kas ietverta bioloģiski neaktīvā kapsulā. To zirgu dzimtas dzīvniekiem injicē kaklā pakauša saites apvidū zem krēpēm. Mikročips satur identifikācijas numuru, kuru iespējams nolasīt ar atbilstošu ierīci – skeneri. Čips paliks dzīvniekā visu viņa dzīves laiku. Jaunās regulas mērķis ir novērst iespēju, ka pārtikā varētu tikt izmantota zirgu dzimtas dzīvnieku gaļa, ja to ārstēšanā izmantoti aizliegti farmakoloģiskie līdzekļi. Varēs arī nodrošināt identifikāciju, izsekot dzīvnieku izcelsmei tirdzniecībā un ciltsdarbā. Tos dzīvniekus, kuri dzimuši līdz 2009.gada 30. jūnijam un kuriem ir izsniegta pase, uzskata par apzīmētiem un tiem elektroniskā identifikācija netiek prasīta. Savukārt pēc šī datuma dzimušie zirgi ir jāapzīmē atbilstoši jaunās regulas prasībām. Par dzīvnieku reģistrēšanas un apzīmēšanas pārkāpumiem fiziskajām personām var piemērot sodu līdz 75 latiem, juridiskajām personām – līdz 250 latiem. Taču pagaidām vēl sodīt nevienu nav paredzēts.
