Vija Puzule, Alūksnes vidusskolas direktore Spriež kā greizo spoguļu karaļvalstīDomāju, ka šo jautājumu var atrisināt, ja vien ir patiesa vēlēšanās. Piemēram, mana paziņa strādā SIA, kurā jau sen ir izveidota ļoti laba sistēma, kā maksāt par dienesta auto izmantošanu personīgām vajadzībām. Ja viņa brauc kārtot personiskas lietas, tad ceļazīmē atzīmē nobrauktos kilometrus un pēc tam par tiem samaksā. Turpretim politiķi un ministri acīmredzot to nevēlas darīt. Tas ir galvenais, jo var pieņemt likumu un atrast veidus, kā to pārkāpt. Mūsu cilvēki jau sen ir iemācījušies nemaksāt nodokļus, tātad darīt to, kas citās valstīs nav iedomājams. Piemēram, Zviedrijā nevienam nenāk prātā apgalvot, ka ceļš no mājām uz darbu un no darba uz mājām ietilpst darba pienākumos. No Alūksnes tagad daudzi brauc uz darbu Gulbenē vai pat uz Rīgu, un neviens viņiem nesedz ceļa izdevumus. Taču ministri un augstākie valsts iestāžu ierēdņi domā, ka tā ir viņu privilēģija pie darba. Tāda mums ir domāšana – kā greizo spoguļu karaļvalstī. Jānis Liberts, Apes novada domes priekšsēdētāja vietnieks
Varbūt ir izdevīgi
maksāt nodokli
Apes novada pašvaldībā šādas problēmas nav. Diez, vai maksāsim šo nodokli, jo neviens dienesta transportu personīgām vajadzībām neizmanto. Tiesa, iespējams, ka izdevīgāk būtu izmantot dienesta automašīnu un maksāt nodokli, nevis braukt ar personīgo automašīnu dažkārt arī darba jautājumu kārtošanai. Ja par 30 – 40 latiem latiem mēnesī var braukt ar dienesta auto bez bēdu, tad vēl jādomā, kā būtu labāk. Tiesa, šobrīd ir grūti spriest, jo nav vēl skaidrojuma par dienesta auto nodokļa piemērošanu. Katrā ziņā domāju, ka par janvārī neviena pagasta pārvalde nav to maksājusi. Paradoksāli liekas, ka var diskutēt par to, vai braukšanu uz darbu un mājup būtu iekļaujama darba pienākumos. Tiesa, izņēmums var būt gadījumā, ja dienesta mašīnas stāvvieta ir reģistrēta privātā garāžā. Piemēram, Trapenes pagasta pārvaldes mašīna atrodas manā garāžā, par ko netiek maksāts. Tas nozīmē, ka ir dažādas situācijas, kam būtu vajadzīgs skaidrojums.
Laimonis Sīpols, Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks
Grūti nodalīt personīgās vajadzības
Ir jābūt noteiktai kārtībai, kādā dienesta automašīnas tiek izmantotas personiskām vajadzībām. It sevišķi strikti nosacījumi ir nepieciešami pašvaldībām. Tiesa, ja strādāju pēc darba laika un nav citu iespēju tikt mājās, tad braukšana ar dienesta auto nebūtu uzskatāma par tā izmantošanu personiskām vajadzībām. Tāpat arī, ja no rīta agri ir jābrauc uz Rīgu. Taču tā nevarētu būt ikdienas prakse, bet atsevišķi gadījumi. Es uz māju Liepnā un uz darbu Alūksnē braucu ar savu personīgo mašīnu. Līniju starp darba un personiskām vajadzībām ir grūti novilkt, tāpēc ir svarīga godīga attieksme. Piemēram, ja, vēlu brauc no Rīgas, tuvāk ir mājas, nevis darbavieta, tad varētu ar mašīnu iebraukt mājās un no rīta braukt tālāk uz darbu. Kā definēt personīgās vajadzības? Ja pa ceļam piestāj pie veikala vai ēdnīcas, tad tās ir vai nav personīgās vajadzības? Protams, ir, bet speciāli nekur nav braukts. Vai varbūt tomēr jābrauc līdz darbam, jātērē laiks jāņem sava mašīna?
