Šā gada janvāris ar vidējo gaisa temperatūru Latvijā mīnus 11,5 grādiem pēc Celsija skalas, kas ir 6,8 grādus zem normas, bija sestais aukstākais janvāris Latvijā pēdējos 87 gados, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotā informācija.
Pēdējoreiz vēl aukstāks laiks gada pirmajā mēnesī Latvijā ir bijis 23 gadus atpakaļ – 1987.gadā, kas ir līdz šim visaukstākais gada pirmais mēnesis Latvijā.
1987.gada janvāra vidējā gaisa temperatūra bija vēl gandrīz trīs grādus zemāka nekā šogad – mīnus 14,4 grādi pēc Celsija skalas, savukārt līdz šim vissiltākais janvāris ir bijis 1989.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija plus 1,8 grādi.
Ievērojami aukstāks par normatīviem rādītājiem šā gada janvāris bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no normas mēneša vidējai gaisa temperatūrai bija tālākajos no jūras Latvijas centrālajos rajonos, kā arī Vidzemes augstienē, bet vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemes ziemeļu daļā. Tomēr jauni mēneša vidējās gaisa temperatūras rekordi nekur Latvijā netika sasniegti, jo šā gada janvāra vidējās gaisa temperatūras bija divus līdz četrus grādus augstākas nekā 1987.gada janvārī, kas bija visaukstākais ne tikai Latvijā kopumā, bet arī atsevišķās tās vietās.
Janvāra laika apstākļus pārsvarā noteica anticiklonu darbība, tāpēc mēneša nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija tikai puse no normas, tādējādi ierindojoties sausāko janvāru otrajā desmitā. Ilggadīgie novērojumi liecina, ka mazāks par normu mēneša nokrišņu daudzums ir bijis vidēji katru otro janvāri, bet vissausākie ir bijuši 1969.gada un 1972.gadu pirmie mēneši, savukārt ar nokrišņiem visbagātākais gada pirmais mēnesis ir bijis 2007.gadā.
Aizvadītajā mēnesī aukstums Latvijā bija neierasti noturīgs. Sākot no 2009.gada 31.decembra līdz pat šā gada 30.janvārim, diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili turējās zem normas. Salīdzinoši tuvāka normai gaisa temperatūra bija mēneša pirmajā dekādē, kad Latvijā vēl bija vērojama arī ciklonu darbība. Turpmāk, gandrīz līdz mēneša beigām, laika apstākļu noteikšana pārgāja anticiklonu ziņā un temperatūra arvien vairāk pazeminājās. Mēneša otrā dekāde bija 6,6 grādus aukstāka par normu, bet trešā dekāde ar vidējo gaisa temperatūru mīnus 14,2 grādi, kas ir 9 grādus zemāk par normu, bija ceturtā visaukstākā janvāra trešā dekāde Latvijā pēdējos 87 gados.
Janvāra trešajā dekādē tika piedzīvota gan visā janvārī, gan līdz šim šajā ziemā visaukstākā diennakts. 27.janvārī diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā noslīdēja līdz mīnus 21,6 grādiem pēc Celsija skalas, savukārt Daugavpilī līdz mīnus 26,4 grādiem, kas bija šajā ziemā līdz šim viszemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra kādā konkrētā vietā.
27.janvāris bija arī visaukstākā šī janvāra diena Latvijā pēdējos 87 gados. 27.janvāra diennakts minimālā gaisa temperatūra bija no mīnus 21,4 grādiem Kolkā līdz mīnus 33,5 grādiem Daugavpilī, tādējādi gandrīz visā Latvijā tika sasniegti jauni konkrētās diennakts viszemākās gaisa temperatūras rekordi. Arī Daugavpilī reģistrētā diennakts minimālā gaisa temperatūra bija viszemākā līdz šim šajā ziemā.
No 27.janvāra Latviju atkal sasniedza cikloni un temperatūra pakāpeniski paaugstinājās un 31.janvārī pakāpās virs normas, tomēr arī šajā diennaktī visā Latvijā temperatūra bija zem nulles.
Sals visu diennakti visā Latvijā bija 27 dienas – no 6.janvāra līdz pat 1.februārim. Tik ilgstošs sals Latvijā ir reta parādība. Pēdējo reizi tik noturīgs sals ir bijis 54 gadus atpakaļ, kad gaisa temperatūra zem nulles nepārtraukti bija 33 dienas no 25.janvāra līdz 26.februārim.
Sniega sega mēneša laikā klāja visu Latviju. No mēneša sākuma līdz 8.janvārim tās krājumi pieauga vidēji no 16 līdz 24 centimetriem, turpmāk nokrišņu praktiski nebija un notika sniega segas blīvēšanās, bet mēneša pēdējās dienās tā atkal kļuva biezāka, 31.janvārī sasniedzot vidēji 27 centimetrus.
Salīdzinot ar ilggadējiem datiem, janvārī sniegs visā Latvijā bija biezāks nekā parasti šajā mēnesī. Visbiezākā sniega sega klāja Alūksni un Kolku – Alūksnē vidējais sniega biezums mēnesī bija 40 centimetru, kas vidēji 2,5 reizes pārsniedza normu un bija biezākā kopš 1953.gada janvāra, kad janvāra vidējais sniega segas biezums bija 45 centimetri. Savukārt Kolkā mēneša vidējais sniega segas biezums bija 36 centimetri, kas 5,5 reizes pārsniedza normu un bija visbiezākā līdz šim novērotā sniega sega Kolkā janvārī.
Visplānākā sniega sega janvārī klāja Rucavu, kā arī Daugavpils un Krāslavas novadu, kur sniega segas biezums bija no 10 līdz 15 centimetriem.
Janvārī pārliecinoši dominēja ziemā Latvijai aukstumu nesošie ziemeļaustrumu-austrumu-dienvidaustrumu kvadranta vēji, pūšot divas reizes biežāk nekā pēc ilggadējiem novērojumiem vidēji janvārī. Atbilstoši retāki bija pārējo virzienu vēji.
Aizvadītā mēneša vidējais vēja ātrums 2,6 metri sekundē (m/s), kas ir 1,4 m/s zemāk par normu, bija vismazākais janvārī pēdējo gandrīz 50 gadu laikā. Janvārī pārsvarā dominēja 1-4 m/s stiprs vējš. Mēnesī visstiprākās vēja brāzmas teritorijas lielākajā daļā nepārsniedza 15 m/s. Stiprākas vēja brāzmas 16-20 m/s pūta tikai īslaicīgi un atsevišķās dienās Kurzemes jūras piekrastē.
Sals, mitrais gaiss un lēnais vējš visā mēneša gaitā bieži un daudzviet greznoja kokus un krūmus ar sarmu. It sevišķi labvēlīgi sarmas veidošanās un saglabāšanās apstākļi bija mēneša otrajā dekādē, kad sarma bija vērojama visā Latvijā. Daudzviet tā saglabājās līdz pat sešām dienām un nobira 17.janvārī līdz ar vēja pastiprināšanos. Vislielākais mēnesī dienu skaits ar sarmu – 20 dienas – tika reģistrēts Alūksnē, kad sarma sasniedza arī vislielāko noguluma diametru – 53 milimetrus.
