Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pēdējā laikā notikušos gāzes balonu sprādzienus saista ar auksto laiku un kontroles trūkumu.
Ugunsdzēsēji pēdējo desmit gadu laikā nav konstatējuši, ka tik īsā laikā kā šogad janvārī un februārī būtu noticis tik daudz gāzes balonu eksploziju. Šogad reģistrēti pieci gāzes balonu sprādzieni – četros sprādzienos eksplozija izraisījusi ugunsgrēkus, bet vienā gadījumā balons uzsprādzis, neizsaucot sarkano gaili.
Eksplozijās gājuši bojā trīs cilvēki, bet vēl vairāki guvuši dažāda smaguma traumas.
VUGD pārstāve Inese Veisa aģentūrai BNS paskaidroja, ka, pēc ugunsdzēsēju domām, šāds eksploziju skaita pieaugums varētu būt saistāms pirmām kārtām ar kontroles trūkumu par gāzes baloniem un to uzstādīšanu. Pēc ugunsdzēsēju novērojumiem, neviena institūcija pilnībā nekontrolē gāzes balonu uzstādīšanu. Ugunsdzēsēji novērojuši, ka iedzīvotāji gāzes balonus pieslēdz pie bojātām plītīm vai paštaisītām sildierīcēm un, šādi rīkojoties, var veicināt eksplozijas rašanos.
“Jebkurš var iegādāties gāzes balonu un to pēc savas saprašanas pieslēgt, bet neviens taču nekontrolē, vai tas pieslēgt pareizi,” sacīja Veisa.
Protams, arī aukstais laiks liek manīt savu, jo iedzīvotāji šādos laika apstākļos arvien vairāk patērē gāzi un biežāk uzturas savos mājokļos.
Jau vēstīts, ka Maskavas forštatē, Virsaišu ielā, pirmdien pēc gāzes balona sprādziena iebrukusi ēka un sākusi degt. Kad ugunsdzēsēji ieradušies notikuma vietā, uzsprādzis vēl viens gāzes balons, un radītā eksplozija izgāzusi mājai sienu.
Zem tās pakļuvusi šā nama iedzīvotāja. Glābēji 90 gadu veco kundzi atraduši jau mirušu neilgi pirms plkst.15. Savukārt aptuveni pēc pusotras stundas zem nogruvušās sienas atrasta mirusi vēl kāda 59 gadus veca sieviete. Negadījumā dažādas traumas un apdegumus guvuši vēl trīs vīrieši.
Ugunsdzēsēji ēku pilnībā nodzēsuši tikai vairāk nekā astoņu stundu laikā. Kopējā degšanas platība bijusi 200 kvadrātmetru.
