Lilita Ikale ir kā krāsains tauriņš. Viņu nevar nepamanīt arī tad, ja apģērbā nav košu krāsu. Tajā vienmēr ir kāda “odziņa”, ko Lilita izlolojusi un darinājusi pati. “Dzīve ir kā krāsaina grāmata. Viss atkarīgs no tā, kā mēs to krāsojam. Mana mīļākā krāsa ir oranžā – uzdrīkstēšanās,” atzīst L.Ikale.
Uzdrošinās būt patiViņa uzdrīkstas būt baltais zvirbulis gan Gaujienā, kur strādā veikalā par pārdevēju, gan savā dzīvesvietā – Zvārtavas pagastā, gan žurnāla “Ieva” vasaras nometnē, gan citur. To nenosaka tikai sievietes ārējais izskats, bet arī domas, atziņas, spriedumi, viss dzīvesveids. “Kam ir stils, tam nav naudas,” šo atziņu Lilita apliecina par visiem 100 procentiem. Jā, viņa nav bagāta. Tomēr ir radusi iespēju apgūt kursos daudz ko no tā, ko vēlas: floristiku, dāvanu saiņošanu, telpu dizainu, angļu valodu, astroloģiju un Taro kārtis. L.Ikale uzskata, ka mūžizglītība ir svarīgāka par dokumentu, kas apliecina augstāko izglītību. “Vajag dzīvi piepildīt, tāpēc man ir divi darbi un neskaitāmi vaļasprieki. Tie ne tikai bagātina mani, bet arī sagādā prieku daudziem tuviem un pilnīgi svešiem cilvēkiem. Jo vairāk darba, jo vairāk var izdarīt,” uzskata Lilita.
Liek lietā telpu dizainuSavu nelabiekārtoto dzīvokli, kurā nav pat ūdensvada, viņa izremontēja pati. “Manas vēlmes citi nevar izpildīt. Tiesa, krāsas man ir trakas. Viena istaba ir sarkanos toņos, tajā jūtama enerģija. Otra ir mierīga – brūnganos toņos. Vēl viena ir lillā. Virtuve ir zaļa, tualete – zila. Kad no tālajiem reisiem mājās pārrodas vīrs, viņš tikai novērtē, kas jauns un mainījies,” skaidro L.Ikale. Viņa veido dažādas kolāžas, kurās krāsas ir tikpat košas. Tās bijušas skatāmas izstādēs Rīgā, Valkā, Smiltenē un drīz tās būs arī Gaujienā. “Saviem darbiem parasti neveidoju skices. Tāda bija tikai vienai – “Dzīves līnijai”, kura iezīmē ceļu no rozā un lillā toņiem līdz melniem. Toreiz biju tuvu nāvei, bet izķepurojos. Tiesa, sekas pēc smagas operācijas ir vēl jūtamas,” atklāj Lilita. Katru sezonu viņa izvēlas vienu pamatkrāsu. Interesanti – vēlāk izrādās, ka tā ir arī izraudzīta kā modes krāsa.
Apliecina savu stilu“Cilvēkam vajag domāt par to, ko vēlas. Tad tas piepildās,” uzsver Lilita. Kad uzrakstīja vēstuli žurnālam “Ieva”, lai pieteiktos vasaras nometnei, viņa jau zināja, ka būs starp tās dalībniecēm. Tāpat bija, nosūtot sava tērpa fotogrāfijas “Bez tabu stila” konkursam “Naivisms modē”. Tajā varēja piedalīties tie, kuri nekur nav mācījušies šūt. Lilitai šī prasme ir iegūta pašmācībā. No apmēram 100 pieteikumiem izvēlējas 12, starp kuriem bija L.Ikale. “Par katru dalībnieku televīzijā veidoja stāstu. Es līdzi paņēmu leļļu modeļus, kurus esmu zīmējusi 7, 8 gadu vecumā. Ne tikai tos, es gandrīz neko nemetu laukā. Man ir daudz tādu lietu, kurām ir sava enerģija un vērtība,” skaidro Lilita. Šajā konkursā viņa iepazinās ar modes mākslinieci Elitu Patmalnieci, ar kuru šad tad sarakstās. L.Ikale atklāj, ka viņas sapņu profesija ir stiliste. Viņas sapni īsteno dēls, kas kļuvis par modeli.Savu apģērbu Lilita vienmēr veido pati. Kaut ko nopērk, bet to noteikti papildina un pārveido tā, kā ir izdomājusi. Viņai ir arī daudz rotu. “Esmu ātra pircēja, uzreiz zinu, kas man derēs. Rotas vajag prast atrast,” saka L.Ikale.
Vēlas vēl mācītiesLaikam gan visi Gaujienā zina, ka ne tikai pēc ziediem, bet arī pēc oriģinālas apsveikuma kartītes un dāvanas droši var doties pie Lilitas. “Man patīk šis laiks, jo beidzot sākam paši darīt. Es nekādas pārmaiņas nejūtu, jo miljonus neesmu pelnījusi ne agrāk, ne tagad. Man viss nāk ar grūtu darbu,” secina Lilita. Tagad viņai bijis jāgatavo tik daudz dāvanu kā vēl nekad. Koka krelles apvelk ar audumu, un visi brīnās, kur tādas var dabūt. Apglezno krūzīti… “Ir vēl ļoti daudz lietu, ko gribu iemācīties,” saka L.Ikale. Viņa iecerējusi gatavot piespraudes adītām un tamborētām cepurēm. Adīt un tamborēt Lilita neprot, bet iemācīšoties, kad būšot pensijā. Vai viņa nevarētu pelnīt ar saviem vaļaspriekiem? “Jā, maniem darbiem ir arī pircēji. Taču ar to ir par maz. Turklāt man patīk pārdevējas darbs, citādi es to nekad nedarītu,” skaidro L.Ikale.
