Biju starp tiem nepacietīgajiem latviešiem, kas jau pirmajās dienās metās kinoteātrī vērot jauno režisora Jāņa Streiča spēlfilmu “Rūdolfa mantojums”, un savu degsmi it nemaz nenožēloju – filma ir tā vērta un iesaku to noskatīties ikvienam!
Protams, vienmēr ir tā, ka vienam patīk meita, otram – kleita, tādēļ arī par šo filmu katram būs savs viedoklis, bet man tā patika. Ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī un novadā, filmas vērošana bija lielisks atelpas brīdis no tā visa. Filmas darbība norisinās 20.gadsimta sākumā, kas solīja latviešiem pārticīgu un laimīgu nākotni, bija modusies tautas nacionālā pašapziņa, auga zemnieku varēšana pārspēt pat muižniekus. Filmā ir gan mīlestība, humors, latvieša lepnums, ikdienas darbu atainojums, strauji pavērsieni un noslēpums, kas atklājas tikai beigās. Tas nav banāls stāsts par to, kā bagātais saimnieks apprecēja kalponīti, bet gan stāsts, kurā režisors mums, filmas skatītājiem, rosina dzīvot pašiem savā zemē un būt neatkarīgiem. Par šīm vērtībām, manuprāt, katram būtu vērts padomāt arī šodien.
Man gribas uzteikt Jaunlaicenes kultūras dzīves veidotājas, kas ir ātri noreaģējušas un jau februāra sākumā ikvienam interesentam piedāvās šo filmu vērot savā tautas namā. Tā ir mūsdienīga domāšana par saviem iedzīvotājiem un iešana laikam līdzi. Pats režisors J.Streičs ir paudis cerību, ka jaunā filma kalpos kā iedvesmas “vitamīns”, ļaujot skatītājiem vismaz pie ekrāna pavadītās divas stundas justies kā īstiem latviešiem. Manuprāt, tā arī ir, tādēļ izmantojiet iespēju saņemt šo jauko “vitamīnu” devu!
