Nākamajā nedēļā Alūksnē plāno viesoties pārstāvji no Leibnicas Reģionālās ģeogrāfijas institūta, kas veido pētījumu par Austrumeiropas mazpilsētām. Alūksne kļuvusi par vienu no piecām Latvijas mazpilsētām, kas iekļauta šajā pētījumā. Starp…
Lai gan šie jautājumi tiks pārrunāti ar novada domes vadību, sāku prātot, kādas būtu manas atbildes uz tiem. Ja runā par pilsētas atpazīstamību, tad pirmais, kas nāk prātā, ir ziema, kas šogad mūs sevišķi lutina ar aukstumu un sniegiem. Otrs būtu mācītājs Ernsts Gliks, bez kura Alūksnes vārds nav iedomājams. Ne velti pilsētas ģerboņa centrālais elements ir Bībele.
Ja runājam par pilsētas attīstību un iedzīvotāju iesaistīšanu tai nozīmīgos procesos, šķiet, vieglāk būtu nosaukt nevis lietas, kas pilsētu attīsta, bet gan to, kas traucē to darīt. Viennozīmīgi nevarētu vērtēt arī iedzīvotāju iesaistīšanu pilsētai nozīmīgos procesos, jo apgalvot, ka tautai vienmēr ir taisnība, diez vai simtprocentīgi spētu pateikt.
Par spilgtu piemēru kļuvuši pēdējo nedēļu notikumi, kas nebūt nav beigušies un, kā rādās, turpmākajā laikā tikai uzņems savus apgriezienus. Nav šaubu, ka vienotība un skaidrība par kopējiem mērķiem nāktu pilsētas attīstībai tikai par labu, taču no otras puses – varbūt šīs ir tās lietas jeb, pareizāk sakot, to trūkums, ar kurām Alūksnei būs lemts kļūt daudz atpazīstamākai nekā ar savām ziemām un Ernsta Glika vārdu.
