Vakardienas Alūksnes novada domes sēdē tomēr nenotika apvērsums un vadības maiņa, par ko pēdējā laikā virmoja diskusijas. Tomēr kopumā domes kārtējā sēde aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē – no 15 deputātiem uz sēdi bija ieradušies 14 un vairākos svarīgos jautājumos balsojums sadalījās 7:7, lēmumu nepieņemot. Izskanēja arī daudzas dzēlīgas piezīmes, pārmetumi, aizrādījumi – domes sēdes norise pat tika salīdzināta ar cirku.
Lēmums netika pieņemts arī jautājumā par amata vietām un darba samaksu Alūksnes novada pašvaldības pagastu pārvaldēs. Lēmuma projekts paredzēja, ka būtu 6 pagastu pārvalžu vadītāji, 6 grāmatveži un 15 sekretāri – lietveži. Domes priekšsēdētāja vietnieks Laimonis Sīpols izteica priekšlikumu par 15 pagastu pārvalžu vadītājiem un 12 grāmatvežiem, ko balsojumā noraidīja tāpat kā deputāta Ainara Meldera priekšlikumu, ka 6 grāmatveži novada pagastos būtu no šā gada 1.jūlija.
Negrib dzīvot “pa vecam”
A.Melders uzsver, ka likuma ietvaros domes vadība varēja izzināt iedzīvotāju viedokli jautājumā par pagastu vadītājiem un novada attīstību kopumā. “Kāda jēga bija valstī veidot reformu, ja viss paliek pa vecam? Tagad, kad sabiedrībā ir izskanējis deputātu priekšlikums par 6 vadītājiem, iedzīvotājos raisās diskusijas, ir saņemtas vēstules un viedokļi ir ļoti dažādi. Samazinot no 14 uz 6 slodzēm vadītāju skaitu, mēs radīsim jaunas darbavietas un stiprināsim pagastu pārvaldēs strādājošos, kas sniedz reālu pakalpojumu iedzīvotājiem, piemēram, lauku konsultantus. Ja ir 15 pārvalžu vadītāju modelis, tad mēs iznīcināsim mazos pagastus, jo viņi ar saviem budžetiem nespēs veikt funkcijas, kas jādara,” saka A.Melders. Viņš arī izsaka neuzticību domes priekšsēdētāja vietniekam L.Sīpolam. “Liepnas pagastu viņš vadīja labi un vienlaikus arī rajona padomi – vai tad no šīs amatu savienošanas Liepnā darbs apstājās? Nē, Liepna attīstījās ļoti labi, lai arī L.Sīpols nebija katru dienu pagastā un tantes nepieņēma,” saka A.Melders.
Ir pret Meldera reformu
L.Sīpols norāda – 2009.gada augustā pieņemtais domes lēmums neparedz pagastu pārvalžu vadītāju maiņu no 2010.gada. “Pagastu pārvaldes mums ir novada iestādes – kā tad iestāde var būt bez vadītāja? Alūksnes novada teritorija ir liela, bet ar mazu apdzīvojuma blīvumu. No mūsu novada “aiziet” valsts iestādes, īstenojot meža dienesta un “Latvijas Pasta” reformu, tiek likvidētas šīs struktūras mūsu pusē – pagastu iedzīvotājus tas skar, bet pilsētniekus ne. Ja visu likvidēsim, kas tad paliks uz vietas? Mēs nevaram mētāties lēmumu pieņemšanā, bet tieši deputāts Ainars Melders vienā dienā ir “par”, otrā jau “pret” konkrētu jautājumu, saskata partiju intereses, neīstos cilvēkus – personīgi es esmu pret šādu reformu. Tādēļ atbalstu 15 pagastu pārvaldes un reformas turpināšanos, jo budžeta naudas sadale pagastiem nebūs vienāda, tāpēc pakalpojumu sniegšanu mazajos pagastos varētu apvienot pakāpeniski,” klāsta L.Sīpols.
Bez darba – tikai vadītāji
Deputāts Andis Zariņš L.Sīpola teikto nosauc par demagoģiju. “Teikt, ka mazajiem pagastiem nebūs naudas un tad tie paši apvienosies – tā ir mazo pagastu iznīdēšana! Mūsu piedāvātais struktūras modelis paredz darba vietu saglabāšanu un tādu pakalpojumu sniegšanu, kas lauku cilvēkiem ir visvairāk nepieciešami. Plānota ir tikai administrācijas reforma – visas pagastu pārvaldes, infrastruktūra paliks iedzīvotājam tuvāk. Ja optimizēsim administrāciju, ieguvēji būs gan mazie pagasti, gan novads kopumā,” norāda A.Zariņš.
Deputāts Jānis Nīkrencis pauž – līdz šim pagastu vadītāji bija vēlētas personas, bet jaunais modelis paredz pārvaldes vadītājus iecelt amatā, izvēloties labāko. “Par mūsu modeli no pagastu vadītāju puses informācija iedzīvotājiem tika pasniegta ar domu, ka visu likvidēs – nesaku, ka tā darīja visi, bet ar šādiem argumentiem tika vākti iedzīvotāju paraksti. Nevienam neizskaidroja, ka darbu zaudēs tikai pagastu pārvalžu vadītāji, bet tā vietā radīs jaunas darba vietas lauku attīstības speciālistiem, pagasta saimniekam, kurš veiks visus saimnieciskos darbus. Pagastā būs cilvēks, ar ko aprunāties!” apgalvo J.Nīkrencis.
Vajag sarunu galdu
Deputāte Sandra Zeltiņa secina – ne novada iedzīvotājiem, ne deputātiem nebūs attīstības, kamēr visi deputāti nevarēs normāli apsēsties pie galda un izrunāties. “Arī struktūras modeli mēs varējām izrunāt iepriekš un ar vienotu viedokli nākt uz domes sēdi. Nezinu, kurš ir vainīgs pie tā, ka esam šādā situācijā,” saka S.Zeltiņa. Pēc viedokļa izteikšanas debatēs S.Zeltiņa izpelnās zālē klātesošo aplausus, kas novada domes sēžu laikā ir nebijis gadījums. Otrreiz aplausi izskanē pēc deputātu balsojuma, kurā ar 7 balsīm “par” un 7 balsīm “pret” lēmums netiek pieņemts.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins izsaka pateicību novada iedzīvotājiem par vakar iesniegtajiem parakstiem novada domē. Saņemts vairāk nekā 1000 parakstu, paužot atbalstu vadītāju vietu saglabāšanai. “Iedzīvotājiem ir jābūt sabiedriski aktīviem, lai nepieļautu šīs un citas kļūdas. 6 pārvalžu vadītāju atstāšana būtu pretlikumīga. Turklāt augusta lēmums bija par to, ka pagastu pārvalžu vadītāji līdz 2010.gadam strādā esošā budžeta ietvaros – lēmumā nav neviena vārda par vadītāju nomaiņu. Ja mēs no darba atbrīvosim 9 pārvalžu vadītājus, būs tiesvedība un viņi tiks atjaunoti darbā, tādēļ aicinu padomāt vēlreiz,” domā A.Fomins.
Paredz neuzticības izteikšanu
Pēc domes sēdes “Alūksnes Ziņas” A.Fominam taujāja, kā viņš vērtē pašreizējo domes darbu un kādu redz to nākotnē. Viņš atzīst – valdošā koalīcija ir aicinājusi uz sarunām opozīciju par sadarbību, bet atsaucības nav bijis. “Esam mēģinājuši runāt ar deputātu Dzintaru Adleru, bet viņiem mūsu aicinājums tagad nav saistošs, jo ir kopā ar A.Melderu. Mums pārmet likumu neievērošanu un negodīgumu, lai gan deputāts A.Melders pats ir tas, kas sagroza likumus un izturas negodīgi. Kādu redzu turpmāko sadarbību? Domāju, uz nākamo domes sēdi tiks iesniegts jautājums par neuzticības izteikšanu domes vadībai,” paredz A.Fomins.
Viņš ir pārliecināts – kamēr novada domē darbs turpināsies šādā stilā, attīstības nebūs. “Mēs tagad tiekam nomelnoti uz līdzenas vietas ne par ko. Nemitīgi notiek faktu sagrozīšana, piesiešanās pie vārdiem, bet savus priekšlikumus neizsaka. Ja būtu vēlme kādu problēmu atrisināt, tad nāktu uz komitejām un to darītu, bet ne – tiek virzīti jautājumi uz domes sēdi, lai tur tos “izgāztu” vai nobremzētu. Jūtam lielu pretdarbību. Mums pārmet, ka nekas nav izdarīts, bet izdarīts ir daudz – saglabāta slimnīca, izstrādāti nolikumi, rakstīti projekti un veikti citi darbi,” saka A.Fomins.
