Vienmēr ar šaubām esmu izturējusies pret vakcinēšanos. Tomēr jāatzīst, ka nekad nebiju aizdomājusies par šaubu iemesliem. Atteikšanās drīzāk bija skaidrojama ar nevaļu, turklāt parasti neslimoju. Taču papētot vakcinācijas “melno jeb ēnas…
Visvairāk mani satriec zīdaiņa potēšanas kalendārs: piedzimšanas dienā pote pret B hepatītu, tad BCG jeb pote pret tuberkulozi, viena mēneša vecumā – otra pote pret B hepatītu, 3 mēnešu vecumā – kombinētā vakcīna pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomelītu, vīrusa meningītu. Mazam zīdainim ar vakcīnu ievada 5 slimību vīrusus! Parasti tiek argumentēts, ka šīs devas ir ļoti niecīgas. Bet kur ir pētījumi, kas to pierāda? Pavisam ir 24 veidi hepatīta. Tad kāda jēga ir potēt 3 reizes pret B hepatītu, sabojājot aknu šūnas? Pieredze liecina, ka bieži apzināti tiek noklusēti veselības sarežģījumi vai nevēlamas sekas, ko var radīt vakcinācija. Daudzi vecāki nezina, ka viņi var atteikties no valsts apmaksātajām potēm bērnam.
Iemetīšu akmeni masu saziņas līdzekļu dārziņā, jo žurnālisti pārspīlē cūku gripas briesmas, atbalstot viedokli, ka slimības izplatības apturēšanai nepieciešama vakcinēšanās par spīti tam, ka vakcīnas sastāvā ir indīga viela. 5.janvārī televīzijas ziņās negribīgi tika atzīts, ka līdz šim pret cūku gripu potētie bijuši tādi kā izmēģinājuma trusīši. Manuprāt, labākais pierādījums vakcīnas vajadzībai ir daudzu ārstu izvēle nevakcinēties.
