Jaunanniete Olga Škepaste ar vīru katru dienu dodas uz Pededzi, lai piebiedrotos zemledus makšķerniekiem.
Jaunanniete Olga Škepaste ar vīru katru dienu dodas uz Pededzi, lai piebiedrotos zemledus makšķerniekiem. Tie šurp brauc ne tikai no Alūksnes, bet arī no Gulbenes un Balviem.
“Upe ir tuvu mājai. Bet augšpus hidroelektrostacijas tikpat kā nav foreļu. Ja kāda ir, tad malu zvejnieki tās iznīcina ar elektrību. Liek arī ūdas, kas nav atļautas. Mēs ar vīru izmantojam tikai zemledus makšķeres, un asaru tāpat pietiek. Dažu dienu izvelku 30 zivis, bet citā ir tikai kaķa tiesai,” stāsta O.Škepaste. Ilgu laiku dzīvesbiedri zivis pirka. Paziņa no Rīgas ierādīja makšķerēšanas mākslu, un nu jau 20 gadu, viņi ir arvien papildinājuši zināšanas un iemaņas. O.Škepaste lepojas, ka viņai zivis ķeras labāk nekā vīram. Turklāt sēdēt svaigā gaisā ir veselīgi. Škepasti silti saģērbjas, un sals tiem netiek klāt. “Pēc operācijas nevaru izurbt āliņģi. Tagad ir apmēram 50 centimetru biezs ledus. Tāpēc labi, ka man ir blakus palīgs,” viņa atzīst. Dzīvesbiedri ar satraukumu atklāj, ka spēkstacijas slūžu regulēšana nelabvēlīgi ietekmē zivju populāciju. O.Škepaste ir izvilkusi tikai pāris foreļu, jo tām patīk tīrs un straujš ūdens.
