Daudzus tūkstošus gadus cilvēks ir dzīvojis harmonijā ar dabu un tās ritmiem, lai nodrošinātu izdzīvošanu. Cilvēks ir pētījis dabu un tās parādības, ievērojis notikumu sakarības, saules, mēness un zvaigznāju atrašanās vietas.
Daudzus tūkstošus gadus cilvēks ir dzīvojis harmonijā ar dabu un tās ritmiem, lai nodrošinātu izdzīvošanu. Cilvēks ir pētījis dabu un tās parādības, ievērojis notikumu sakarības, saules, mēness un zvaigznāju atrašanās vietas.
Arheoloģiskie izrakumi, rakstītās liecības un mutvārdu folklora liecina, ka tam visam ir bijusi liela nozīme cilvēku dzīvē. Viņi ir veikuši debess ķermeņu trajektoriju aprēķinus ne tikai tīras ziņkāres pēc, bet lai gūtu maksimālu labumu no šīm zināšanām. Čārlzs Darvins darbā “Par cilvēka izcelšanos” raksta: “Cilvēks līdzīgi zīdītājiem, putniem un pat kukaiņiem ir pakļauts kādam nezināmam likumam, sakarā ar to daži normāli procesi, kā grūtniecība un dažādu slimību ilgums, ir atkarīgs no Mēness perioda.”
Daudzi dabas fenomeni, kā jūru paisumi un bēgumi, cilvēka piedzimšana, dabas kaprīzes un sieviešu mēnešcikls, atrodas ciešā saistībā ar Mēness ritmiem.
Veiksmi nosaka arī Mēness
Panākumi ikdienas darbos – malkas sagatavošanā, lietas koku ciršanā, dārza darbos, mājas tīrīšanā, ārstniecības augu vākšanā, ķirurģiskās operācijās un kosmētiskās procedūrās – dažās dienās ir labāki, un to nosaka Mēness. Daudzos darbos veiksmi nosaka ne tikai cilvēka prasme, priekšmeti vai lietas, ko lieto attiecīgajā procesā.
Kāpēc mūsu senčiem priekšmeti kalpoja ilgi, ne tikai gadu desmitus, bet pat simtus? Kāpēc drēbes un audumi saglabājās paaudzēm, bet tagad, pat lietojot ķīmiju, tās saēd kodes? Kāpēc maize dažreiz garšīga un ēdama ir ilgāk, bet citā reizē otrā dienā zaudējusi garšas īpašības? Kāpēc augļu un dārzeņu ražu zudumi senčiem bija mazāki, bet tagad šis skaitlis papildinās ar katru gadu proporcionāli jaunas tehnoloģijas un ķīmijas lietojumam? Kāpēc plānu matu īpašnieku agrāk bija mazāk, kaut šampūnu veidi palielinās ik mēnesi? Bet varbūt tur vainīgs ir Mēness? Agrāk daudzus darbus veica pēc Mēness kalendāra, katru dienu necepa maizi, necirta kokus mežā, negrieza matus bērniem un sev, nešuva tērpus, nevēdināja drēbes, neveica lielo tīrīšanu mājās, nemazgāja veļu un citus darbus, ko tagad darām bieži. Mums palīdz sadzīves ķīmija, bez kuras varam iztikt arī tagad, ja darbus darām pareizā laikā. Mēs varam iegūt lietaskokus, uzlabot matu kvalitāti, nolikt drēbes, lai tās nebojā kodes, jaunais tērps un apavi var kalpot ilgāk, ja tiks ievērots Mēness ceļš pa debess jumu. Mūsu senču ticējumu pamatā ir Mēness kalendārs. Viņi zināšanas nodeva tālāk bērniem, un tās savijās ar maģiju, piemēram, “ja nagus griež ceturtdien, nekad netrūks naudas” vai “ja nagus griež piektdienā – nekad nesāpēs zobi”. Šīs dienas saistot vēl ar dienas valdošo planētu un Mēness fāzēm, process labvēlīgi ietekmē nagu kvalitāti. Ja matus griež no februāra līdz augustam, kad Mēness Lauvas zvaigznājā ir ne tikai augošs, bet arī augšupejošs, un ja to papildina ar pareizu matu mazgāšanu un atbilstošiem tautas medicīnas līdzekļiem, nav brīnums, ka mati atgūst spožumu un mīkstumu.
Koku izvēlas vajadzībai
Koks ir brīnišķīgs materiāls. Tūkstošiem gadu tas ir dāvājis cilvēkiem siltumu, aizsardzību, skaistumu (kokgriezēju darbi) un bijis praktiski lietojams. Mūsu galvenais uzdevums būtu saglabāt šīs bagātības.
Koks ir dzīvs materiāls, pat pēc nozāģēšanas tas dzīvo (speciālisti saka – “strādā”). Atkarībā no koka veida, gadalaika un nozāģēšanas laika tas žūst ilgi vai ātri, kļūst mīksts vai ciets, smags vai vieglāks, iegūst švīkas vai paliek nebojāts, izliecas vai paliek taisns, pūst, to saēd kukaiņi.
Meža gāšanai nav “labu” un “sliktu” dienu. Zāģēšanā ir jāielāgo tikai to lietojums – vajag grīdas dēļiem, mājas celtniecībai, mūzikas instrumentu, mēbeļu izgatavošanai, tiltu būvei, kokgriešanai. Protams, jāņem vērā koka vecums un veids.
Koki aug vertikāli un sagriežas uz kreiso vai labo pusi. Šo pazīmi vajag ņemt vērā – jumta skaidām jābūt taisnām vai jāgriežas nedaudz uz kreiso pusi, mitrā laikā koks iztaisnojas, bet saulē nedaudz izliecas un laiž gaisu zem jumta, lai tas varētu izžūt. Tas nodrošina jumta ilgu un kvalitatīvu kalpošanu.
Savukārt koka ūdens renītes kokam jābūt taisnam un sagrieztam pa labi, tāds koks pēc ciršanas “apstājas”, tas nozīmē, ka sagriešanās vairs nenotiek. Ja renītei izmantotais koks izgrieztos, tā pēc laika laistu cauri ūdeni.
Dīvaini, taču koks, kas griežas pa kreisi, ir stiprāks nekā tas, kas griežas pa labi vai aug taisni. Pērkons arī sper kokos, kuri griežas uz kreiso pusi, tāpēc jāzina, ka zem tāda koka nevajag stāvēt negaisa laikā – izvēlieties kokus, kuri aug taisni vai ir griezti uz labo pusi.
Daudzās pasaules valstīs koku ciršana notiek stingri pēc Mēness fāzēm, un firmas, kas iepērk kokus, savos līgumos ieslēdz punktus par koku ciršanu noteiktās Mēness fāzēs un laikos. Ir cilvēki, kas izmanto šīs zināšanas, un viņu izgatavotās lietas ir kvalitatīvas.
Mēs zinām par tehnikas progresu un ķīmijas spēku, taču, ņemot vērā cilvēku centienus pēc ekoloģiski tīras dzīvesvietas, atradīsies cilvēki, kas vēlēsies mājas, kuras nebojās kukaiņi, kur negriežas grīdas dēļi un palodzes, ko nebojās ķirmji un kur nečīkstēs kāpnes.
No noteiktā laikā cirstiem kokiem gatavotām mēbelēm un soliņam būs cita kvalitāte, un, nelietojot ķīmiskos līdzekļus, tie kalpos ilgāk.
Daudzi mežsargi zina, ka vēja gāztie koki ir dažādi. Kad Mēness ir Skorpiona zvaigznājā, kokus strauji bojā mizgrauži, tie uzbrūk arī veseliem kokiem. Tas nozīmē, ka šajās dienās nevajag tīrīt mežu.
Ziemā koks mazāk “strādā”
Visi, kas darbojas mežā, zina, ka labākais laiks koku sagatavošanai ir ziema, kad koks pēc nozāģēšanas mazāk “strādā”, jo kokā sulas necirkulē tik intensīvi kā pārējos gada mēnešos. Taču ir vēl speciālas dienas.
Koku retināšanai ir labvēlīgas trīs dienas gadā – 3.aprīlis, 22.jūnijs un 30.jūlijs. Rezultāts būs vēl labāks, ja šīs dienas iekrīt dilstošā Mēnesī, atvases, cirstas šajās dienās, neataug, alternatīva ir pēdējās trīs dienas februārī, kad Mēness ir dilstošs, pat saknes kokiem sapūst.
Kokus, no kuriem vēlamies izgatavot mēbeles, vislabāk cirst pirmajās astoņās dienās pēc jauna mēness iestāšanās decembrī, kad Mēness ir Ūdensvīra un Zivju zīmē. 2001.gadā tas bija no 17.decembra pulksten 19.44 līdz 22.decembrim pulksten 19.46. Koks ir ciets un stingrs, saglabā apjomu, tas ir svarīgi grīdas dēļiem un cirvja kātiem.
Apmeklējot Brīvdabas muzeju, var redzēt koka izstrādājumus, kam ir daudz desmitu gadu, – koka mūrīši, podu dakšas, maizes lāpstas nav apdeguši, bet tikai nomelnējuši. Ir noteikts laiks, kad Mēness rūpējas par “nedegošu” koku.
Lai koks būtu izturīgs pret uguni, to var nocirst tikai divās marta dienās, kad Mēness ir dilstošs un atrodas Zivju zīmē. Arī 1.martā, it sevišķi pēc saules rieta neatkarīgi no Mēness zīmes.
Daudzu celtņu sijas cēla no tādiem kokiem, lai ugunsgrēka gadījumā ēkas neiebruktu. Tās apdega tikai apkārt, bet iekšpusē palika neskartas.
Tāds koks der priekšmetiem, kam ir ilgstoša saskare ar karstumu, piemēram, koka karotēm (ilgi nesapratu, kāpēc vecmāmiņas ievārījumu karote dzīva, bet jaunās kalpo tikai divas sezonas). Vislabāk, ja kokus šai vajadzībai cērt pēc saules rieta.
Alternatīvās dienas tādu koku ciršanai pilnmēnesī, kad Mēness ir Svaru zīmē (tas ir vienu vai divas reizes gadā). Tāds koks “nesarūk”, to var apstrādāt “zaļu” uzreiz bez kaltēšanas. Vienlīdz laba diena arī ir decembra pēdējā diena pirms jauna mēness un pēdējās 48 stundas pirms marta jauna mēness.
Nemaina savu apjomu un formu
Ir svarīgi, lai koks “nesēstos” un “neruktu”. Tādu koku labāk cirst 21.decembrī starp pulksten 11.00 un 12.00. Šī diena vispār ir labākā koku ciršanai, vēl tādus kokus var cirst ziemā, kad Mēness sāk dilt. Alternatīvs laiks kokiem, kuri “nesarūk”, ir februāra vakari pēc saulrieta dilstošā mēnesī, 27.septembrī, katrā mēnesī trīs dienas pēc jauna mēneša, 15.augustā un 8.septembrī, ja šīs dienas iekrīt Vēža zīmē. Koki, nocirsti jaunā mēnesī Svaru zīmē, arī “nesarūk” un nemaina apjomu, un var uzreiz izmantot apstrādē. Koks, kas būs cirsts februārī pēc saulrieta, kļūst ar gadiem cietāks.
Lai koks labi izkalstu, to vajag cirst ne agrāk par rudens saulgriežiem, rudens sākums pēc saules ir 23. vai 24. septembrī, kad ir sākusies trešā Mēness diena. Mēs vēlamies, lai malka labi deg un dod siltumu. Malku vislabāk sagatavot oktobrī augošā Mēnesī, tas ir, pirmās septiņas dienas pēc tam, kad ienāk jauns Mēness oktobrī. Mežu malkai var gāzt pēc ziemas saulgriežiem, kad ir dilstošs Mēness. Galotnes nevajag uzreiz nocirst, bet ļaut lai “dzīvinošā sula” iziet laukā.
Koku, kas domāts dēļiem un sijām, cērt augošā Mēnesī Zivju zīmē, tad to neēd kukaiņi. Celtniecības materiāls labs ir tad, kad cirsts augošā mēnesī Zivju zīmē, tas ir no septembra līdz martam. Koku dažādiem instrumentiem labi cirst 26.februārī, kad tas iekrīt Vēža zīmē.
Lai koks būtu viegls, to cērt augustā, kad Mēness ir Skorpiona zīmē, bet, ja nocirtīs Vērša zīmē, tas kļūs smags. Darbarīku kātiem (āmuriem, cirvjiem, izkaptīm, nažiem un citam), rokturiem jābūt mīkstiem un viegli jāguļ rokā, lai tie ātri nelūst, būtu elastīgi un galvenais viegli. Augustā tādas ir Skorpiona dienas neilgi pirms jauna Mēness.
Ja kokam vajag kļūt smagam (koka grīdām ar lielu slodzi), vajag izvēlēties pirmo dienu pēc jauna Mēness, kad tas atrodas Vērša zīmē (tas nav katru gadu). Īpaši izturīgs koks, kas neplaisā, kam jāiztur liela slodze (arī mēbeles), labāk cirst dienās pirms jauna Mēness sākuma novembrī. Līdzvērtīga diena ir 25.marts, 29.jūnijs, 31.decembris.
Lai kokam nebūtu plaisu, to cērt pirms jauna Mēness, 4.ceturksnī novembrī, decembra sākumā, kad iekrīt Mēness fāzes. Koks, kas cirsts šajās dienās, neplaisā un neplīst, bet jācērt tā, lai galotne ir augstāk par resgali, lai sulas var tecēt pareizā virzienā.
Tādu koku ciršanai, kuru vajag uzreiz un kuram nevajadzētu plaisāt, labs laiks ir 24.jūnijs no pulksten 12.00 līdz 13.00. Tādus kokus var izmantot uzreiz celtniecībā. Koks labi pretojas “novalkāšanai”, ja to cērt 22.jūnijā no pulksten 11.00 līdz 12.00. Tiltiem un laivām kokus cērt dilstošā Mēnesī Zivju un Vēža zīmē.
Koki, kuri netrūd
Tādus cērt dilstošā Mēnesī Zivju zīmē, tādas dienas nav katru gadu, ir alternatīvas dienas – 1.janvāris, 7.janvāris, 25.janvāris, 31.janvāris, 1. un 2.februāris. Šajās dienās cirstus kokus neēd kukaiņi.
Koki, kuri cirsti no 1. janvāra līdz 31. janvārim, 1. un 2. februārī, jo kļūs vecāki, jo cietāki (kā akmens). Šādi koki ir pamatā Venēcijas pilsētai. Ja tie nebūtu cirsti labvēlīgās dienās, tad pilsēta jau sen būtu zem ūdens. Betons, metāls un citas izejvielas nedod tik ilgstoši vajadzīgo efektu. Tādi koki ir derīgi tiltiem, pāļiem un līdzīgām vajadzībām. Alternatīvas ir siltās vasaras dienas augošā mēnesī, kad koku var dzīt kā pāli – laivu piestātnēm un peldēšanas tiltiņiem – tiem ir jābūt pilniem ar sulu, un tūdaļ ir jāizmanto pēc vajadzības.
