Čūskas gads pavisam drīz nodos stafeti Zirga gadam, ko raksturos godīgums, attapība, neatkarība, prasme ikvienam būt vadonim, māka veiksmīgi rīkoties ar naudas lietām.
Čūskas gads pavisam drīz nodos stafeti Zirga gadam, ko raksturos godīgums, attapība, neatkarība, prasme ikvienam būt vadonim, māka veiksmīgi rīkoties ar naudas lietām, spēja atgūt zaudētos spēkus un iesākto nodarbošanos atsākt ar divkāršu spēku un divtik lieliem panākumiem, vēlme vienmēr būt savu pielūdzēju lokā. Zirga gadā neizpaliks arī patmīlība, godkāre un spēja ātri sadusmoties.
“Tāpat kā nav divu vienādu cilvēku, nav arī divu vienādu zirgu. Katram ir savs raksturs, niķi, pacietība un spītība,” saka zemnieku saimniecības “Pilssētas” saimnieki Anita un Aivars Aizpurieši, kam zirgkopība ir sirdslieta. Pie viņiem ciemojāmies gadumijas priekšvakarā un runājām par to, kāds bijis aizvadītais gads, kādas cerības saistās ar nākamo.
Visu iecerēto esam paveikuši
2001.gadu Anita vērtē kā labu, jo izdevies realizēt plānoto zirgu skaitu, iegūt un izaudzēt veselīgus kumeļus, pārtikt ar to, kas atkarīgs no pašu darba. Šobrīd stallī ir 15 zirgu. Tas ir mazāk nekā saimniekošanas sākumā, kad tika gādāts par vairāk nekā divdesmit rikšotājiem. “Esam nolēmuši pašreizējo skaitu saglabāt, tāpēc būsim viena no mazajām zirgaudzētavām, kuru Latvijā vēl ir daudz. Ir jāņem vērā saimniecības iespējas zirgus pabarot, apkopt un sagatavot,” prāto zirgkopēja, kam šī nodarbe ir dzīves jēga, jo savulaik Anita absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zooinženieru fakultāti, kā arī saņēmusi jātnieku sporta treneres diplomu.
Zirga vērtība latos sarūk
Zirgkopības saimniecības ienākumu apjoms ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi izdodas zirgus pārdot uz ārzemēm. Aivars pārliecinājies, ka te ir nepieciešama aizejošā Čūskas gada viltība un lokanība. Saimnieki pauž prieku, ka “Pilssētās” izaudzētie un sagatavotie zirgi tagad mīt staļļos Zviedrijā, Dānijā, Holandē, Vācijā, Somijā un Kanādā. Anita stāsta, ka zirgu realizācijā nevarot iztikt bez starpniekiem, kas rikšotājus iegādājas Latvijā, tālāk nogādā uz ārzemēm un tikai tad dūkanie, melnie, ābolainie un bērie skaistuļi nonāk pie jaunajiem saimniekiem. Saimniecībā galvenokārt ierodas tie pircēji, kas zirgu iegādājas tieši sev. Runājot par zirga vērtību, Aivars sarūgtināts atzīst, ka ārzemnieki šobrīd pareizāk ir novērtējuši mūsu valsts ekonomisko, nevis zirga vērtību. “Viņi ir sapratuši, ka te iespējams vēl vairāk pazemināt cenu, jo zirgkopēji atrodas situācijā, ka ir spiesti lēti pārdot labus šķirnes zirgus, lai varētu uzturēt saimniecību. Kopš 1995.gada zirgu tirgū īpaši ar Rietumvalstīm cenas ir nepārtraukti sarukušas. Žēl, ka mazajām zirgu fermām nav tiešu sakaru Austrumu tirgu, jo tas ir ienesīgāks,” spriež Aivars. Viņš atzīst, ka informācijai un sakaru nodibināšanai ir nepieciešami līdzekļi, bet to nav. Jāņem vērā arī konkurence. “Par zirgu vajadzētu maksāt vismaz tik, cik 1993. vai 1995.gadā. Tas ir no trīs līdz pieciem tūkstošiem dolāru, bet šodien tie ir seši simti latu. Tā ir smieklīgi zema cena, jo zirgu pārdodam par tā pašizmaksu,” rēķina Aivars un salīdzina zirgu tirdzniecību ar ziedu vai automašīnu realizāciju.
Raksturu veido kopēju attieksme
“Mēs esam patrioti un audzējam Latvijas šķirnes zirgus, jo tie ir mierīgāki. Šodien šīs šķirnes papildinātas ar “Dāņu siltasiņu”, vai “Hanovere” ērzeļu gēniem, tādējādi ļaujot arī Latvijas zirgkopībai kļūt modernākai,” stāsta Anita un lepojas, ka izdodas izaudzēt labsirdīgus dzīvniekus. “Ir kāds pircējs, kas pie mums iegādājies sešus zirgus viņu mierīguma un labsirdības dēļ. Raksturs daļēji iedzimst, bet tas turpina veidoties, atkarībā no tā, kāda ir kopēju attieksme. Tomēr aizmirst, ka tas ir dzīvnieks, nedrīkst nekad, jo viņš ir ar savām domām un izjūtām. Kā cilvēku, tā arī zirgu ir iespējams sadusmot. Zirgam ir jājūt, ka pār viņu valda saimnieks. To jāliek saprast, vedot dzīvnieku pastaigās, radinot pie sedliem, uzliekot iemauktus, iejūdzot. Stingrību nevar savienot ar ļauno. Nedrīkst radīt iespaidu, ka cilvēks nozīmē – ļauns,” skaidro Anita un priecājas, ka stallī visi zirgi ir labdabīgi. Kopēja piebilst, ka zirgs jālutina, cik vien iespējams. Tas jādara, izrādot dzīvniekam uzmanību ar pieskārienu, ar gardu cienastu, ar vārdiem. Aivars stāsta, ka vakaros, kad zirgi pabaroti un laiks doties mājās, viņš vēlreiz izstaigā stalli, noglāsta un parunājas ar katru zirgu. Viņi to jau gaida un pārsteidzoši labi uztver balss intonāciju. Saimnieki atzīst, ka profesionāli jūtot, kādam cilvēkam vajadzētu iegādāties, bet kādam atturēties no zirga iegādes.
Inventārs problēmas vairs nerada
Zirgkopēja stāsta, ka ievērojami uzlabojušās inventāra iegādes iespējas, jo iemauktu, seglu, loku, pavadu, saku, kopšanas līdzekļu un citu zirgkopībā vajadzīgu lietu izvēle ir plaša. Viss atkarīgs no rocības, jo, piemēram, labi segli maksā 150 latus un vairāk, bet, kā zināms, lētais kalpo īsāku laiku. Aivars izpētījis, ka mūsdienīgas kļuvušas zirgu apstrādes metodes. Piemēram, lai saveidotu krēpes un astes, gandrīz vai jāstājas friziermākslas skolā. Tās iespējams sapīt mazās bizītēs, dažādi sasukāt, veidojot kvadrātus, taisnas līnijas un citādi, tikai tas ir laikietilpīgs process.
Datorpasaulē dzīvniekus nevajag
Bija laiks, kad trenēties jāšanas sportā uz “Pilssētām” brauca jaunieši ne tikai no tuvākās pilsētas. Šodien tam uzticīgi palikuši tikai daži. Saimnieki skumīgi secina, ka datorpasaules bērniem dzīvnieki nav vajadzīgi. “Iepriekšējā Zirga gadā mēs vēl nesapratām, kas ir kapitālisms, bet tagad to zinām. Tikai laukos ir maz cilvēku, kas zirgu uzskata par vērtību un to iegādājas,” tāds ir Aivara secinājums.
Būs jāstrādā kā zirgiem
Anita un Aivars ir pārliecināti, ka 2002.gadā visiem būs jāstrādā kā zirgiem, ja vien to ļaus veselība. Viņi nedomā, ka negaidot būs ievērojamas pārmaiņas, tomēr cer, ka staļļa durvīs stāvēs veiksme. “2001. gadā par lielāko veiksmi uzskatām startu “Volvo” kausa izcīņā, kur viens no labākajiem zirgiem bija mūsu izaudzētā ķēvīte Reičela, kas sacensībās startēja ar citu jātnieku, no cita staļļa. Nākamajā gadā vēlamies, lai atkal kāds mūsu audzētā zirga vārds skanētu Latvijā vai pat aiz valsts robežām. Tas ir lielākais gandarījums,” vēlas saimnieki, kuri katru gadu svētku egli vispirms iededz stallī un tikai tad dodas uz mājām.
Fakti
Zemnieku saimniecība “Pilssētas”dibināta 1978.gadā.
Šobrīd stallī ir 15 zirgu.
2001.gadā iegūti četri kumeļi. 2002.gada realizācijas vecumā ir pieci.
Seglu cena ir no 45 līdz 300 un vairāk latiem.
