Latvijas debesīs līdz jūlija nogalei var novērot spožo Neowise komētu

Pēc vairāk nekā 20 gadu ilga pārtraukuma Latvijas debesīs atkal ir novērojama spoža komēta, proti, līdz jūlija nogalei Neowise komēta būs redzama visu nakti debess ziemeļrietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē, aģentūru LETA informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš.

Tā atradīsies Lielā Lāča zvaigznājā, kas būs labs orientieris komētas atrašanai ikvienam novērotājam. Debesīm satumstot, no pusnakts līdz aptuveni pusčetriem no rīta komētu varēs aplūkot ar neapbruņotu aci. Jāņem gan vērā, ka jūlija naktīs debess ziemeļu pusē parasti ir redzami arī sudrabainie mākoņi, kas var traucēt komētas novērojumiem, piebilda Krastiņš.

Viņš skaidro, ka komētu Neowise (C/2020 F3) šī gada 27.martā atklāja NASA Zemei tuvo objektu plaša redzeslauka infrasarkanā diapazona kosmiskais teleskops (Near-Earth Object Wide-field Infrared Survey Explorer). Šis kosmiskais teleskops atrodas orbītā ap Zemi un veic pētījumus kopš 2009.gada, taču 2013.gada septembrī tā misijas mērķis tika mainīts, lai identificētu un pētītu tieši Zemei tuvus kosmiskos objektus. Līdz šim ar Neowise teleskopu ir atklāta 21 komēta, kā arī aptuveni 34 000 asteroīdi, no kuriem 135 ir klasificēti kā Zemei tuvi objekti. Šādu objektu orbītas šķērso Zemes orbītu un var radīt potenciālus sadursmes draudus.

Komētas sastāv no ledus ar relatīvi nelielu silikātiežu un metālu piejaukumu, galvenokārt putekļu formā, kas, komētām tuvojoties Saulei, sāk kust un iztvaikot, ap komētu kodoliem veidojot putekļu un gāzu apvalkus jeb komas, kā arī komētām raksturīgās astes.

Populārākā periodiskā komēta ir Haleja komēta, kas Sauli apriņķo vidēji 75 gados un iepriekš bija novērojama 1986.gadā. Savukārt spožas komētas parādās vidēji ik pēc 15 līdz 20 gadiem. “Latvijā spožas komētas pēdējo reizi tika novērotas 1996.gadā un 1997.gadā, kad neilgā laika intervālā pie debesīm bija redzama Hjakutakes komēta un Heila – Bopa komēta. Savukārt Zemes dienvidu puslodē 2007.gadā novērotājus negaidīti pārsteidza un priecēja ļoti spožā Maknota komēta,” stāsta Krastiņš.

Neowise komētas kodola diametrs ir aptuveni pieci kilometri (km), kas to ierindo lielāko zināmo komētu pirmajā desmitniekā. Tieši pateicoties šim faktam, komēta veiksmīgi izturēja pietuvošanos Saulei šī gada 3.jūlijā, kad tā atradās tikai 43 miljonu km attālumā no Saules. Zeme atrodas vidēji 150 miljonu km attālumā no Saules.

Mazāka izmēra komētas šādas pietuvošanās rezultātā parasti sadalās sīkos gabalos un beidz pastāvēt. Vistuvāk Zemei Neowise komēta atradīsies šī gada 23.jūlijā, kad no mūsu planētas to šķirs 103 miljoni km. Tā kā Neowise komētas orbīta ir gandrīz paraboliska, saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem tā pie Saules atgriezīsies pēc vairāk nekā 6800 gadiem, norāda LAB priekšsēdētājs.

Tradicionāli Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU) komētas nosauc to atklājēju vārdos atbilstoši oficiālajai nomenklatūrai. Vienīgais izņēmums ir Haleja komēta, kas ir nosaukta angļu astronoma un matemātiķa Edmonda Haleja vārdā, jo viņš 1705.gadā veica komētas orbītas aprēķinus, izmantojot tās vēsturisko novērojumu datus, un prognozēja komētas atgriešanos Saules tuvumā 1758.gadā. Pēdējos gados aizvien biežāk komētas tiek atklātas ar dažādiem speciāliem teleskopiem un kosmiskajiem aparātiem, tādēļ šīm komētām tiek piešķirti attiecīgo teleskopu vai kosmisko aparātu vārdi, piebilda Krastiņš.

LAB apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla “Zvaigžņotā Debess” veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes.