Pensionāre Lauma Zariņa: Vakarskolā strādāju septiņdesmitajos gados.
Pensionāre Lauma Zariņa: “Vakarskolā strādāju septiņdesmitajos gados. Pasniedzu latviešu valodu un literatūru. Strādāju arī Alūksnes vidusskolā. Darba bija daudz.
Vakarskolā bija draudzīgs pedagogu kolektīvs. Tolaik skolā mācījās tie, kas nevarēja to darīt klātienē. Domāju, ka agrāk jaunieši bija pieklājīgāki. Vienmēr atmiņā paliks audzēknes Vera Lībiete, Līga Medne, dvīnes Maija un Māra Ķirules.
Atceros kuriozu. Vienam audzēknim uzvārds bija Bullis. Kādu laiku viņš nenāca uz skolu. Kad atkal parādījās, es viņu izsaucu pie tāfeles. Bet puisis lepni piecēlās un teica: “Es neesmu Bulllis, esmu Zilgme.” Acīmredzot viņš bija mainījis uzvārdu.
Tagadējiem vakarskolas audzēkņiem vēlu apzināties, ka mūsdienās izglītībai ir daudz lielāka nozīme nekā agrāk. Bet pedagogiem vēlu nezaudēt pacietību un humoru.”
