Veclaicenes pagasta zemnieku saimniecībā “Mauriņi” ir dažas govis, cūkas, aitas un zirgs, bet trušu ir apmēram 160.
Veclaicenes pagasta zemnieku saimniecībā “Mauriņi” ir dažas govis, cūkas, aitas un zirgs, bet trušu ir apmēram 160. Zemnieces Gunitas Virkas meita Kristīne ieteica tos audzēt vairumā, un tagad abas atzīst, ka trušu skaits vēl jāpalielina.
“Sešām trušu mātēm būs bērni. Pēc četriem mēnešiem tie sver apmēram pusotru kilogramu, kas ir piemērots svars realizācijai. Lielāks pieprasījums pirms Ziemassvētkiem ir Rīgā, kur “Mauriņu” produkcija ir iecienīta. To var pārdot dārgāk nekā liellopu gaļu. Turklāt trusis ir garšīgs ne tikai sautēts,” klāsta G.Virka.
Viņa no trušu gaļas gatavo kotletes, frikadeles, vāra buljonu, sautē kāpostus un cep šašliku. Virku ģimenei garšo arī ēdieni no aitas un cūkas gaļas, bet ir pavisam cita smarža, kad ārā cep trusi. Kas to sajūt, interesējas par avotu. “Sulīgs ir ar āboliem un burkāniem sautēts trusis. Tomēr svētkiem gatavosim cūkas šņukuru,” akcentē saimniece. “Mauriņi” ieguva bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. G.Virka domā, ka arī trušus baros atbilstoši šīs saimniekošanas prasībām. Tas nozīmē, ka tikai 20 procenti barības var būt tāda, kas gatavota rūpnieciski. Tātad papildus sienam, skābsienam, kartupeļiem un graudiem lietos tikai minerālvielas un mikroelementus.
Meitai patīk truši, bet G.Virkai – cūkas. Zemniece apkopj divas sivēnmātes un divas jaunās cūkas. Parasti ir 13 līdz 18 sivēnu. Viņa secina, ka aitas gaļa ir lētākā. Tāpēc tās tur ģimenes pārtikai. Savukārt zirgs ir “vienīgā tehnika”. G.Virka ir mākslīgā apsēklotāja. Viņa uzsver, ka svarīgi ir noteikt īsto brīdi, kad govs vai cūka jāsēklo. “Saimniekam ir jāpazīst savi mājdzīvnieki,” saka G.Virka. Viņa apkalpo daļu Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemeru pagasta mājlopu – gadā apsēklo apmēram 300 dzīvnieku.
