Kaprīzā piejūras ziema šogad neparasti stabili uzsākusi valdīšanu.
Kaprīzā piejūras ziema šogad neparasti stabili uzsākusi valdīšanu. Ko tas nozīmē četrriepu pārvietošanās līdzekļa īpašniekam?
Tikko visiem beigusies jezga ar piemērotu sezonas riepu (jeb M +S) uzlikšanu, bet ar dīzeļdegvielu darbināma auto īpašnieks atjēdzas jaunas problēmas priekšā – ne saukts, ne gaidīts naktī piesalis vietām līdz pat mīnus 20 grādiem. Tas parādīs visas jūsu mašīnas “vājās vietas”.
Diemžēl ielietā degvielas jau pie šādas temperatūras liek šaubīties par tās kvalitātes atbilstību vēl bargākiem ziemas apstākļiem. Skaidrs ir viens – mašīnu iedarbināt šādos negaidīti aukstos rītos nevar. Kā rīkoties?
Piedevas nepalīdzēs
“Ķīmiskās degvielas piedevas šādās situācijās diemžēl nav risinājums,” manu cerīgo domu sagrauj autoveikala pārdevējs. “Jā, tās uzlabo degvielas īpašības, tieši šī iemesla dēļ ieteicamas, tomēr ne ar vienu piedevu nevar vasaras degvielu padarīt par ziemas.”
Viņš stāsta, ka jau -5 grādos vasaras dīzeļdegviela sāk biezēt. Ar ķīmiskajām piedevām šo procesu var koriģēt vēl līdz – 15 grādiem, bet, tikko sals sasniedz – 20 grādus, ir vienalga, kādu piedevu lej.
Sliktākais, kas šādos gadījumos var notikt un notiek, ir degvielas filtra nosprostošanās ar sabiezējušo parafīnu. Filtra nomaiņu atbilstoši mašīnas modelim jūsu maciņā iecirtīs trīs līdz 20 latu lielu robu.
Bēdas ar akumulatoru
Otra bēda – akumulators. Jo vairāk salst, jo lēnāk tajā risinās ķīmiskie procesi. Tādējādi sals kļūs par to bargo tiesnesi, kas, iespējams, izlems arī par nākamo “robu” jūsu maciņā – šoreiz jauna akumulatora iegādei. Līdzšinējo nāksies atzīt par savu mūžu nokalpojušu. Saudzīgākā variantā atklāsies kāds lādēšanas defekts, kas siltākos laika apstākļos sevi manīt neliek. Tad, iespējams, līdzēs mašīnas elektrosistēmas remonts, tomēr nav izslēgts, ja šis defekts nav ticis pamanīts laikus – vienalga nāksies iegādāties jaunu akumulatoru. Un vēl viens moments – jo vecāka eļļa motorā, jo vairāk tā aukstumā sabiezēs. Tas savukārt dos lielāku slodzi starterim, un arī šī ķēdīte noslēgsies pie akumulatora, prasot no tā vairāk.
Jātērē ietaupītais
Tā nu iznāk, ka ar benzīnu darbināmas mašīnas īpašnieks ir ieguvējs – nav problēmu ar iedarbināšanu aukstos rītos, lētāk nopērkams akumulators, turklāt, kas ir svarīgi – zūd draudi tikt pakļautam nekvalitatīvas degvielas ietekmei. Sliktākajā gadījumā viss var beigties ar uz ceļa aukstumā pavadītu nakti.
“Sākoties ziemas aukstajam laikam, dīzeļdegvielas mašīnas saimnieks iztērēs to naudu, ko it kā būs ietaupījis vasarā uz degvielas rēķina,” domā pieredzējis šoferis.
Kam mums auto?
Lai arī mašīnu ik gadu Latvijā kļūst arvien vairāk, ko veicina tieši zemās iegādes cenas lietotiem auto, ir vērts padomāt, cik vajadzīga automašīna – kalpo prestižam, iegribām vai nepieciešamībai.
“Potenciālajiem klientiem, kas meklē padomu, kādu mašīnu iegādāties, mēs uzdodam pretjautājumu: “Kādam nolūkam tā vajadzīga? Kāds būs noskrējiens?” Ar dīzeļdegvielu darbināmas mašīnas iegāde sevi attaisno, ja ir 60000 līdz 80000 kilometru noskrējiens gadā. Šādā variantā īpašnieks brauc ik dienas, turklāt garus kilometrus,” atzīst autoveikala vadītājs.
