Lai Alūksnes vidusskolas 6.klases krievvalodīgajos bērnos rosinātu vēlmi apgūt latviešu valodu un īsinātu laiku, ko viņi pavada pie datora, skolā viesojās Pepija Garzeķe no zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnes stāsta.
Lai Alūksnes vidusskolas 6.klases krievvalodīgajos bērnos rosinātu vēlmi apgūt latviešu valodu un īsinātu laiku, ko viņi pavada pie datora, skolā viesojās Pepija Garzeķe no zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnes stāsta.
“Uz skolu mani uzaicināja direktore Vija Puzule pirms rudens brīvdienām. Pepija uz skolu iet tikai tad, kad sākas brīvdienas, aicinājumam atsaucos uzreiz,” atceras Pepija.
Viņa atzīst, ka bija gandarīta, jo daži bērni jau lasījuši grāmatu par viņas piedzīvojumiem.
Pepija bērniem stāstīja, ka Zviedrijā katrā klasē sienā ir caurums, pa kuru birst konfektes, bet skolotāji ir tikai tāpēc, lai iztītu skolēniem konfektes no papīra. Alūksnes vidusskolas skolotājas šādus kursus jau esot izgājušas.
Tagad Pepija ar bērniem sazinās ar vēstulēm.
“Pirmo vēstuli uzrakstīt bija grūti. Pie pēdējām rindiņām kājas man jau atradās uz spilvena. Gandrīz visiem esmu aizrakstījusi. Esmu priecīga, ka bērni ir tik labi un čakli rakstītāji un zīmētāji,” saka Pepija.
Visvairāk viņa ir sašutusi, ka sūtot vēstules, aizmirsa Ziemassvētku atlaides un uzlīmēja nevis 12, bet 15 santīmu marku. Viņa uzsver, ka bērniem nepieciešams rakstīt vēstules ar roku, jo tajās var ielikt emocijas, sirsnību un laba vēlējumus.
“Nesen viņi mani aicināja uz krievu valodas vakaru. Es labi neprotu ne zviedru, ne latviešu valodu, tāpēc uz krievu valodas vakaru iet neriskēju,” stāsta Pepija.
Pašlaik viņa mācās slēpot un slidot un ir salauzusi jau 10 slēpju pārus!
“Jau gatavojos Ziemassvētkiem un mācos dzejoli. Esmu pārliecināta, ka Ziemassvētku vecītis manai mājai garām nepaies,” domā Pepija.
Uz Alūksnes vidusskolu viņa sola doties Ziemassvētkos, jo tas būs laiks, kad atkal sāksies brīvdienas.
