Nedēļas nogalē mūs priecēja starptautiskā dziesmu konkursa „Eirovīzija 2009” fināls, kas risinājās Maskavā un ko varējām vērot televīzijā.
Pieļauju, ka ne viens vien Alūksnes rajona iedzīvotājs iedomājās – nez kā būtu, ja uz Maskavu tomēr būtu tikusi mūsu Kristīna Zaharova, kura Latvijas finālā palika 2.vietā aiz Intara Busuļa. Sastrēgumi dzīvē, uz ielas, izrādījās, nebija efektīvi Krievijas publikai arī krievu valodā. Tādēļ šoreiz Latvija neiekļuva pat finālā. Grūti prognozēt, kā būtu gājis mūsu Kristīnai, tomēr atļaujos pieļaut, ka viņa būtu tikusi finālā. Lai nu kā, bija patīkami, ka šā gada „Eirovīzija” atšķīrās no iepriekšējām– nebija lētu izklaides šovu, bet kvalitatīvi priekšnesumi. Augstu vērtēju to valstu pārstāvjus, kas tomēr uzdrošinās dziedāt savas valsts valodā, tā apliecinot nācijas identitāti. Protams, lielākajai auditorijas daļai šo dziesmu teksti nav saprotami, tomēr tādējādi dziesmā tiek attēlots kas īpašs un tāds, kā nav citiem. Piesaistīja emocionālie priekšnesumi, kur dziedātāji „ielika” sirdi un dvēseli, piemēram, Norvēģijas pārstāvis Aleksandrs Ribaks, Patrīcija Kāsa.
Krievijai šā konkursa organizēšana bija liels izaicinājums, kas tika attaisnots godam – Krievija arī šoreiz parādīja savu visvarenumu, to, ka ir pasaules lielvalsts. To var izdomāt tikai viņi, ka balsošanas sākšanās jāpasludina no kosmosa, dodot visām valstīm „pavēles no augšas”. Konkurss televīzijā bija baudāms, jo filmēšana notika ļoti profesionāli, parādot skatītājiem katru sīkumu, dziedātāju emocijas. Skatuviskais noformējums bija prasmīgi pielāgots katrai dziesmai. Visi konkursa dalībnieki skatītājiem sarūpēja jauku atpūtu.
