Šajā svētdienā daudzu jo daudzu māmiņu kaklus apvīs mazākas un lielākas rociņas, kāds ierausīsies klēpī, pieglaudīsies, samīļos un apsveiks Mātes dienā. Un šoreiz nebūs svarīgas dārgas, greznas dāvanas vai milzīgi puķu pušķi – visskaistākā, vismīļākā dāvana būs tā, ko bērns pasniegs no sirds kā vislielāko dārgumu savai vienīgajai un visvisvislabākajai māmiņai pasaulē! Kādu māmiņu varbūt pamodinās kafijas, tējas vai gardu brokastu smarža, ko būs sarūpējuši bērni. Šādas emocijas nav aprakstāmas vārdos – tās savās sirsniņās spēj vien sajust mātes un bērni.
Vecajā Derībā pirmā sieviete – māte nosaukta Ievas vārdā, kas ebrejiski nozīmē ”dzīvā”. Mātes dienas pirmsākumi meklējami 16.-17.gadsimtā Anglijā. Jau tad dienā, kas tika dēvēta par Mātes dienu, bērni centās atgriezties vecāku mājās un sveikt māti. Šajā dienā ticīgie devās uz draudzes baznīcu, lai pateiktos Dievam. Šos svētkus svinēja ģimenes lokā.
Kopš 1934. gada arī Latvijā Mātes dienu svin maija otrajā svētdienā, kad māti piemin un godā arī citās valstīs. Padomju varas gados Mātes diena netika svinēta – tā vietā sievietēm bija Starptautiskā Sieviešu diena. Bet tagad mums atkal ir Māmiņu diena un katrs var izvēlēties, kas viņam ir pieņemamāks.
Latviešu rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš savulaik rakstījis, ka „māte ir neizsīkstošas mīlestības avots, tāpēc mūžīga kā pati mīla“. Lai katrai māmiņai šajā svētdienā sejā ir prieks par saviem bērniem, ko laidusi pasaulē, par viņu apsveikumu bučām un sasniegumiem. Lai bērni biežāk pažēlo un palutina savas māmiņas, jo tieši viņām mums katram jāpateicas, ka esam nākuši šajā pasaulē.
