Pagasta pašdarbnieki gatavo Edgara Liepiņa atceres pasākumu.
Pagasta pašdarbnieki gatavo Edgara Liepiņa atceres pasākumu. Viņi Ziemassvētkos vēlas atgādināt par novadnieku, kas ir dzimis Zeltiņu pagastā 17.decembrī.
“Teatrāli ieskicēsim Edgara Liepiņa dzīves mirkļus, izpildīsim dziesmas no viņa repertuāra un dejosim. Gribam parādīt mūsu cilvēkiem kaut ko jaunu, vēl nebijušu. Viņi to zina, tāpēc zālē ar 130 vietām nesam papildu solus,” saka Zeltiņu pagasta tautas nama vadītāja Gunita Paleja.
Viņa vada teātri, kas iestudē tikai komēdijas. Tas ir grūti, bet G.Paleja domā, ka “cilvēkiem ikdienā ir pietiekami daudz grūtību, lai vēl tautas namā pārdzīvotu un raizētos kopā ar izrādes varoņiem”. Turklāt komēdijās labi iekļaujas dejas, ko tām speciāli iestudē grupa “Alise”. Tās vadītāja ir pagasta padomes sekretāre Elita Laiva. Sadarbība sākās ar lugas “Preilenīte” izrādi.
Darbs ir sirdslieta
Gunita ir apguvusi grāmatveža profesiju, jo vecāki ieteica apgūt kādu nopietnu darbu. “Man vienmēr ir paticis spēlēt teātri un dziedāt, bet par grāmatvedību nekad neesmu sapņojusi. Bērnībā biju nerātna, tāpēc nolēmu paklausīt mātei un kļūt par kārtīgu cilvēku. Tomēr ir tā, ka strādāju kultūras darbu. Ja cilvēkam tas nav sirdslieta, tad to darīt nenovēlu pat ienaidniekam,” saka G.Paleja. Viņai patīk, un tāpēc Gunita nežēlojas. “Pagasta padomes priekšsēdētājs, sekretāre, grāmatvede un kasiere dzied. Ko tad vēl varu vēlēties!” lepojas tautas nama vadītāja. Ja pašvaldība neatbalstītu kultūru, tad, protams, būtu citādi.
“Tautas nams rada zaudējumus. Bet sešus gadus bez pārtraukuma strādā teātris, ansamblis un deju kopa, un visi tie ir veidojušies pēc Gunitas iniciatīvas. Viņa neļauj sēdēt mājās nevienam, kas kaut ko prot,” uzsver E.Laiva. Pagasta iedzīvotājiem patīk, ka koncerts vai izrāde ir bez pārtraukuma. Tāpēc starp teātra ainām dejo vai dzied.
Repertuārā ir 40 dejas
Pašlaik “Alisei” ir trīs pāri, taču uz mazās tautas nama skatuves vairāk par četriem pāriem nemaz nevar dejot. Viens puisis ir armijā, un viņu ar nepacietību gaida. Dejotāji palīdz vadītājai izdomāt arvien jaunus deju soļus. “Mans vaļasprieks ir ne tikai dejošana, bet arī deju radīšana. Kad vēl nebija grupas “Alise”, klausījos mūziku un iztēlojos, kā dejotu.
Esmu beigusi sporta deju skolotāju kursus, bet iestudējam galvenokārt teatralizētas dejas, ko izvēlamies atbilstoši pasākumam,” skaidro Elita. Viņa ir iestudējusi apmēram 40 deju.
“Dejojām Alibaba, zivtiņu, sniegavīra un eglītes deju. Emocionāls bija mīlestības svētku repertuārs. Nedejojam tikai tāpēc, lai būtu priekšnesums, bet lai radītu vakara noskaņu,” viņa stāsta. Idejas rodas, klausoties mūziku. Elita “redz”, kā tā izpildāma. Ja soļi un kustības nav izdomātas pirms mēģinājuma, tad rodas mirklī, kad ir jārāda grupas dalībniekiem. “Mūsu dejotāji ir jauki cilvēki. Kad aizbraucam uzstāties citā pagastā, ir jūtams, cik saliedēti esam,” viņa secina.
Skolēniem E.Laiva māca sarīkojumu dejas. Tagad apgūst pārsvarā diskodejas, jo puiši nevēlas mācīties un dejot pārī. “Guvām labus panākumus sarīkojumu deju konkursos, bet šogad jūtams, ka tas nav viņu aicinājums,” viņa secina. Tāpēc E.Laiva māca bērniem ritmu, lai var dejot ballēs. Tas bija un ir viņas darba mērķis, tāpēc divām vecuma grupām reizi nedēļā ir nodarbības.
Ir pilna skatītāju zāle
Pagastā ir 420 iedzīvotāju. Uz pasākumu valsts proklamēšanas gadadienā, kad rezumēja konkursu par sakoptāko sētu, ieradās 140. “Tautas namā bija iekārtota vaļasprieku izstāde, kas radīja lielu interesi. Tur bija ne tikai rokdarbi, bet arī kulinārijas izstrādājumi. Bija apskatāmi galdnieku, metāla un keramikas izstrādājumi,” stāsta Gunita.
Pašlaik teātris iestudē Eduarda Vulfa “Tapiņa atgriešanos”.
