Arodapmācības un rehabilitācijas centra “Alsviķi” audzēkņi un darbinieki 22.novembra vakarā pils Zaļajā zālē iepazinās ar šīs ēkas vēsturi.
Arodapmācības un rehabilitācijas centra “Alsviķi” audzēkņi un darbinieki 22.novembra vakarā pils Zaļajā zālē iepazinās ar šīs ēkas vēsturi.
“Pils ir Alsviķu muižas, kas celta no 1888. līdz 1889. gadam, sastāvdaļa. Tā piederēja vairākiem īpašniekiem, bet pēdējais pils saimnieks bijis barons Aleksandrs fon Volfs. Vairums audzēkņu šīs ēkas telpās apgūst zināšanas izvēlētajā arodā. Tāpēc viņiem bija interesanti uzzināt, kam pils piederējusi un ko tā pastāvēšanas laikā pieredzējusi,” stāsta arodapmācības un rehabilitācijas centra “Alsviķi” struktūrvienības vadītāja izglītības jomā Vija Galeja.
Atnācējus pie ieejas sagaidīja “sulaiņi”, kas atvēra durvis un laipni aicināja ienākt. Lai nokļūtu Zaļajā zālē, bija jākāpj otrajā stāvā pa sveču apgaismotām kāpnēm.
“Pils vēsturi palīdzēja atcerēties pensionēta skolotāja Velta Kehre, kas te ilgus gadus strādājusi. Uz pasākumu visā krāšņumā bija ieradusies arī muižas baronu vienīgā meita Anna, kas iesaistījās interesantās un aizraujošās sarunās par pagātni. Viņas tēlā iejutās arodskolotāja Velga Vimba,” skaidro V. Galeja.
Kad V. Kehre pirmo reizi ieradusies Alsviķos, viņa satikusi divas vecākas sievas, kas savulaik pie Alsviķu muižas lielmātes strādājušas par virēju un putnu kopēju. “Tās man daudz pastāstīja par ikdienu muižā un baroneses dzīvi. Esmu redzējusi viņas fotogrāfiju, kurā attēlota skaista, slaida sieviete ar lietussargu un sunīti. Lasīju arī lielmātes dienasgrāmatu,” saka V. Kehre.
Pasākuma dalībnieki uzzināja par lielmātes veselīgo dzīvesveidu, raksturu, paradumiem, barona fon Volfa bargumu, kā arī spoku stāstus par soļiem klusumā, gaismas iedegšanos tumsā vai durvju pēkšņu virināšanu.
“Audzēkņi zināšanas apliecināja konkursos, kopīgi dziedāja un dejoja,” atceras V. Galeja.
