Ja arī iekrīt pamatīgā tintē, rāpjas laukā un lepni paceltu galvu soļo tālāk – tā par Vijām raksta Gunnars Treimanis „Vārdu noslēpumos”.
„Ja iekrīt tintē, tad taču nekas cits neatliek, kā paceltu galvu soļot tālāk,” nosmejas Vija Cinglere no Zeltiņiem, iepazīstoties ar sava vārda skaidrojumu. Tiesa, lai cik bieži šādi „kritieni tintē” nav notikuši un lai kādas grūtības būtu bijušas, viņa atzīst, ka ilgais mūžs izvērties laimīgs. Pirms nepilna mēneša nosvinēta 80 gadu jubileja. Pirms divām nedēļām apritējuši 57 gadi kopš iestūrēšanas laulības ostā ar ilggadējo dzīvesbiedru.
Uz vārdadienas svinībām ciemos tiek gaidīta meita un znots. Šādas svinības parasti norit tikai ģimenes lokā. „Tie, kas var, tie atbrauc. Pārējie piezvana,” nosaka Vija.
Pašvaldības bibliotēkā nostrādāti 30 gadi. Zeltiņu pagastā uzsākts arī ilggadējs vaļasprieks – dziedāšana korī, kam Vija veltījusi 45 sava mūža gadus.
Kopā ar kori viņa daudz koncertējusi. Bijusi arī visos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, kas notikuši laikā no 1948. līdz 1993.gadam. „Ārkārtīgi siltā atmiņā tas viss ir palicis,” Vija dalās savās izjūtās. Viņa uzsver, ka savulaik Zeltiņu koris bija viens no spēcīgākajiem rajonā. Tuvs viņai kļuvis arī vēlāk apmeklētais koris „Brūklenājs”. No tā viņa šķīrusies vien tad, kad diriģenta posteni pametis ilggadējais vadītājs Alfrēds Dāvids.
Šobrīd par viņas lielāko vaļasprieku kļuvusi grāmatu lasīšana. Minētā brīvā laika nodarbe uzplaukusi laikā, kad viņa pildīja pašvaldības bibliotēkas darbinieka pienākumus. „Rokdarbi un ēst gatavošana nav mana stihija,” nosmejas Vija. Kopš sākta gala galvenais kulinārs viņas ģimenē bijis vīrs. Atsauce uz lielāko vaļasprieku tiek minēta, arī atbildot uz jautājumu par labāko dāvanu vārdadienā. Tur Vija bez ilgas vilcināšanās nosaka – tā noteikti ir grāmata.
