“Mācību apgāds” izdevis Modra Ziemiņa grāmatu “Rīgā deg ugunskuri- Maskavā brūk padomju impērija”.
“Mācību apgāds” izdevis Modra Ziemiņa grāmatu “Rīgā deg ugunskuri- Maskavā brūk padomju impērija”. Viņš ir arī dokumentālās grāmatas “Kā žņaudza Baltiju”, “Trešā atmoda. Pazīstamas, nepazīstamas un jau aizmirstas sejas”, romānu krievu valodā “Impērisko specdienestu pulkvedis” un “Katra diena – svētki” autors.
Būdams pieredzējis žurnālists un armijas dzīves hronists, M. Ziemiņš atmodas laikā strādājis Baltijas kara apgabala avīzē “Krasnaja Zvezda”, kļuvis daudzu politisku notikumu liecinieks, viņam bijusi iespēja piekļūt slēptiem dokumentiem, bijis klāt slepenās armijas dižvīru sanāksmēs, kur pieņēma tautai naidīgus lēmumus. Ar kaismi viņš raksta par savas tautas sāpi un ciešanām.
Grāmatas lielākā daļā, 367 lappuses no 534, ir veltīta 1991.gada janvāra barikāžu notikumiem. Mūsu jaunatne šos desmit gadus ir augusi piespiesti distancēta no neatkarības atgūšanas notikumiem, barikāžu norišu būtību apjaušot pēc pašiniciatīvas, jo skolu mācību programmā šie notikumi netika un netiek akcentēti. Presē par tiem raksta vienīgi gadskārtas atceres datumā un arī tad dominē minējumi vairāk vai mazāk iespējamu versiju līmeņos. M.Ziemiņš grāmatā citē daudzu barikāžu dalībnieku atmiņas, kas ļauj to dienu vēsturiskos procesus aplūkot un izvērtēt: no barikāžu apsargu skatpunkta un no vadības štāba locekļu skatījuma. Tieši vēsturiskās patiesības izziņas aspektā šāda grāmata bija visvairāk gaidīta un vajadzīga. M.Ziemiņš neslēpj, ka mūsu zemē vēl arvien ir jūtamas Krievijas specdienestu pūles radīt, vairot un saglabāt “tuvajās ārzemēs” sev vēlamu politisku atmosfēru. “Maskavas rokas” pirkstu nospiedumi ir samanāmi gan uz politisku akciju sižetu un deputātu runu melnrakstu malām, gan uz banku seifiem. Tāpēc informācija par barikāžu vēsturiskajām peripetijām ir tikusi un tiek bremzēta, piegludināta un variēta. Šeit darbojas princips: “Aizejot palikt.”
M.Ziemiņa grāmata pieliek punktu daudziem spriedelējumiem un minējumiem. Arī barikāžu aizstāvjiem tas, kas tajās tālajās dienās šķita ne visai izprotams, apšaubāms un minams, kļūst skaidrs.
Grāmatas vērtību paaugstina tas, ka tajā ir nekur vēl nepublicēti dokumenti, liecības, fakti. Uzzinām, ka ārkārtas stāvokļa ieviešanas plāns Baltijā bija sagatavots jau 1990.gada aprīlī, kurā tautā tik nīstamajām OMON vienībām bija paredzēta tikai dekoratīva aizsega loma, bet “īstie darītāji” būtu SPECNAZ (Galvenās izlūkošanas pārvaldes vienības), “ALFA” (VDK struktūra) un armija. Publicēts arī līdz šim rūpīgi slēptais padomju militārās doktrīnas plāns. Tajā norādīts, ka kara gadījumā Baltijas kara apgabals kļūs par Baltijas fronti, kam sestajā kara dienā jāieņem Dānija, bet desmitajā – jāiziet Lamanša krastā. Aizsardzības kaujas padomju militāristi nav plānojuši.
Ja grāmata vēl nav vietējo grāmatveikalu plauktos, to vairumā un mazumā var iegādāties Rīgā, Jēzus baznīcas ielā 7 –9, SIA “L.Grāmata”, tālrunis 7223294.
