Nav pamata satraukumam, ka Alūksnes ezerā iesaluši gulbji.
Nav pamata satraukumam, ka Alūksnes ezerā iesaluši gulbji. Piecus putnus nelielā neaizsalušā ūdens laukumā iekšezerā otrdienas rītā pamanīja fotocentra vadītājs Jānis Podnieks, kas arī nofotografēja tos.
“Katru gadu tā notiek, jo gulbji ilgi nelido prom uz Dāniju vai Zviedriju, kur ir maigāks klimats. Šo putnu migrācijai ir raksturīgi, ka viņi uzturas maksimāli ilgi vietā, kur atrodas. Galvenais, lai cilvēki tos nebaro! Tad gulbji nelidos prom visu ziemu,” skaidro Madonas reģionālās vides pārvaldes Alūksnes daļas vadītājs Aldis Verners.
Kad sāks aizsalt arī lielais ezers, tad būšot jāšauj ar bisi gaisā, lai gulbji celtos spārnos un lidotu prom. A.Verners domā, ka līdz kārtīgam salam putni paliks tepat. Pēc tam pārcelsies uz Baltijas jūru. Viņu skaits var mainīties, jo kāds var aizlidot vai arī atlidot cits. “Tiem ir pietiekami bieza dūnu kārta, lai staigātu un slidinātos pa ledu. Kamēr nav aizsalušas visas seklākās vietas, nav problēmu atrast barību, jo ar garo kaklu gulbji var ienirt apmēram metra dziļumā,” komentē A.Verners.
Nekad nav tā bijis, ka gulbji paliktu te visu ziemu. Vienīgi tad, ja ir kāds slims vai nevarīgs putns. Tas tad ir dabas nolemts. “Pērn Alūksnes ezerā palika viens jaunais gulbis. Tas bija vēlu izšķīlies un nevarēja aizlidot līdzi citiem. Zinu, ka gulbis pārcēlās uz Karvas dīķi un pēc tam pazuda. Varbūt aizlidoja, bet varbūt lapsa noķēra,” saka A.Verners. Viņš uzsver, ka nevajag gulbjus barot. Ja to dara, tad ir jāuzņemas atbildība par putniem visu ziemu.
