Zeltiņu pagasta “Grantiņos” dzīvo Benita Lūkina, ko vietējie iedzīvotāji pazīst kā čaklu rokdarbnieci.
Zeltiņu pagasta “Grantiņos” dzīvo Benita Lūkina, ko vietējie iedzīvotāji pazīst kā čaklu rokdarbnieci. Saimniece atzīst, ka iedomāto rokdarbu vienmēr pabeidz. Pretējā gadījumā viņa nekur nevar rast mieru.
“Strādāt rokdarbus man iemācīja māte un kāda pamatskolas skolotāja. Tā ir mīļa nodarbošanās visām mūsu ģimenes sievietēm – piecām māsām. Arī tagad satiekoties, viena otrai atrādām rokdarbus un apmaināmies padomiem,” stāsta B. Lūkina.
Izveidot pūru rokdarbniecei ir grūti, jo ir daudz bērnu un mazbērnu, kam katru ziemu vajag siltus cimdus un zeķes. Lielākie darbi viņai ir tamborēta gultas sega un galdauti, kā arī neskaitāmi daudz sedziņu, aptamborē arī kabatlakatiņus un dvieļus.
Vislabāk viņai patīk tamborēt. “Tur nevajag daudz domāt līdzi. Apskatos vienu rakstu, ņemu priekšā tehnisko zīmējumu un tamborēju. Paiet ilgs laiks, līdz izdomā adījuma krāsu un rakstu. Ja man ir skaidrs mērķis, ko gribu izstrādāt, tad varu to izdarīt ātri. Ja nav, tad esmu niķīga, jo iesākto daudzreiz pārtaisu,” atzīst B. Lūkina.
“Labākais rokdarbu laiks ir tumšie ziemas un rudens vakari, jo vasarā ir daudz darba dārzā. Rokdarbi man dod prieku. Neteikšu, ka es tos strādāju tad, kad man ir grūti. Es to daru savam priekam. Idejas ņemu no žurnāliem, māsu un kaimiņienes darbiem. Reizēm arī nolūkoju cimdu rakstus autobusā. Apbrīnoju cilvēkus, kam nepatīk rokdarbi. Manuprāt, mūsdienu sievietes ar tiem nodarbojas reti. Nedomāju, ka vainojams laika trūkums, jo zinu sievietes, kam nav lielas saimniecības un pastāvīgas darbavietas, bet rokdarbi viņas nesaista. Acīmredzot tai ir jābūt sirdslietai,” domā B. Lūkina.
Arī mazmeitai ir interese par vecmāmiņas aizraušanos. “Diemžēl viņa pie manis atbrauc reti, tāpēc neesmu vēl paguvusi ierādīt visas savas prasmes. Viņai vairāk patīk izšūt,” saka B. Lūkina.
Kad viņa nestrādā rokdarbus, labprāt lasa Lijas Brīdakas romānus un žurnālu “Slavenību Dzīve”. “Daudziem šķiet, ka to lasu tāpēc, lai uzzinātu katru slavenību privātās dzīves sīkumu, bet tā nav. Man interesē tas, ko viņi dara brīvajā laikā, kur ceļo un kādus mājdzīvniekus tur,” viņa apgalvo.
