“Dzīvnieki dara mūsu dzīvi krāšņāku,” atzīst Maksims Korkins.
“Dzīvnieki dara mūsu dzīvi krāšņāku,” atzīst Maksims Korkins. Maksimam patīk dzīvnieki, un pie viņa jau desmito gadu dzīvo papagailis Keša.
“Esmu priecīgs, ka viņš man ir. Mums viņu piedāvāja draugi. Jocīgi sanāca ar vārdu. Kad ar tēti gājām pēc putna, izdomājam, ka nosauksim viņu par Kešu, bet, kad ieradāmies, viņu jau tā sauca,” smaidīdams saka Maksims. Šim dzelteni zaļajam papagailim patīk, kad izrunā viņa vārdu, runājas ar viņu.” Viņš ir draudzīgs, bet ne pret svešiem cilvēkiem,” stāsta Maksims.
“Esmu ļoti iemīlējis viņu. Patiesībā papagailis prasa daudz laika, jo ir jārunā, jākopj un jābaro. Pērku speciālu papagaiļu barību, piemēram, “Tril”, bet mans papagailis neatteiksies arī no augļiem, īpaši banāniem,” turpina Maksims. Keša arī mazliet runā un dzied līdzi. Viņš agri ceļas, bet gulēt iet, tiklīdz izslēdz gaismu.
“Visjautrākais bija, kad vienu dienu, izlaižot Kešu no būra, viņš nekādi negribēja iet atpakaļ. Mēs darījām visu, bet nekā. Tad nejauši, paņemot kādu lupatu, atklāju, ka viņš no tās baidās. Piedraudot Kešam ar to, viņš beidzot padevās un ielidoja atpakaļ būrī,” sākot smieties, saka Maksims. “Man liekas, dzīvnieki dara dzīvi labāku.”
