Pavasarī meita pilsētas mazdārziņā iesēja artišoku, lai pārliecinātos, kā tas augs, garšos un būs izmantojams, jo bija zināms, ka artišoks ir siltumu mīloša kultūra, kas prasa daudz rūpju.
Pavasarī meita pilsētas mazdārziņā iesēja artišoku, lai pārliecinātos, kā tas augs, garšos un būs izmantojams, jo bija zināms, ka artišoks ir siltumu mīloša kultūra, kas prasa daudz rūpju. Izrādījās, ka dārza augsne artišokam bija pa prātam, tāpēc rudens pusē sagaidījām arī čiekuram līdzīgu veidojumu, kas izrādījās ir artišoka zieds.
No tā noraujot pa lapiņai un nogaršojot, tas nešķita īpaši vilinošs. Pat negaršīgs, tāpēc otru lapiņu apēst vairs nebija vēlēšanās, jo uz mēles vēl nebija izzudis savdabīgais rūgtums. Tikai tad, kad artišoks jau bija savītis un grasījos to izmest, uzzināju, ka šī puķe, kas izrādās ir dārzenis, labvēlīgi iedarbojas uz aknām un kalpo kā organisma dabiskais atindētājs, kā arī palīdz novājēt tiem, kam atbrīvošanās no dažiem liekiem kilogramiem kļuvusi par noteicošo dzīvē.
Garšo tiem, kas ciena sparģeļus
Ne visi ir uzdrošinājušies pavasarī nogaršot sparģeļa, kas aug puķu dobē, garos, slaidos dzinumus. Ja kāds no jums sparģeļus iegādājas arī veikalā, tad zinās, kā tas garšo. Arī artišoks pēc garšas līdzinās sparģeļiem. Artišoks ir asteru dzimtas daudzgadīgs augs, kam ēdama ir auga ziedkopa, tāpēc tā jānogriež, pirms paspējusi atvērties un iepriecināt ar violetu ziedu. Artišoka lietošanu uzturā īpaši iecienījuši franči un itāļi. Pirms izziedēšanas artišoka ziedkopu nogriež, to vāra sālsūdenī vai pievieno zupām.
Veicina aknu un zarnu darbību
Medicīnas speciālisti pārliecinājušies, ka artišoks veicina aknu un zarnu trakta darbību. Dārzenis uzskatāms par dabisko organisma atindētāju, jo ietekmē aknas, bet, stimulējot nieru darbību, noder kā urīndzenošs līdzeklis. Tieši no aknu darbības ir atkarīgs cukura līmenis asinīs, tauku un olbaltumvielu maiņa. Ja aknas ir pārāk noslogotas, cilvēks jūtas noguris, negribas ēst, rodas gremošanas traucējumi. Ja cilvēkam problēmas rada vēdera aizcietējums, arī tad iesaka lietot artišoku, jo tas aktivizē arī zarnu trakta darbību. Palīdzot izvadīt no tauku šūnām taukus, artišoks ieteicams arī dažādās notievēšanas diētās.
Līdzeklis pret vecumu
Ja cilvēkam ir 70 gadu, tad, lietojot artišoku, diezin vai izdosies “nomest” 30, tomēr dārzenis, kā noskaidrojuši farmācijas zinātnieki, kavē novecošanās procesus cilvēka organismā, samazina holesterīnu asinīs un novērš aterosklerozi, tāpēc artišoku izmanto geriatrijā (vecuma ārstēšana). Tas ir arī lielisks uztura bagātinātājs. Artišoku attīrot, gatavo ekstraktu, bet no tā savukārt šķīdumu injekcijām, ko izmanto aknu un celulīta ārstēšanai.
Kapsulas iesaka nepārdozēt
Lai nenāktos cīnīties ar ne visai tīkamo artišoka garšu, ja esat apņēmies attīrīt organismu, uzlabot aknu darbību un mazliet zaudēt lieko svaru, tad aptiekā iespējams iegādāties artišoka kapsulas.
Ja garšas dēļ artišoku nekad neapēdīsiet par daudz, tad, gaidot uz cerēto rezultātu, varat pārcensties un izlietot pārāk daudz kapsulu. Rezultāts nebūs visai tīkams -nāksies cīnīties ar pamatīgu caureju. Medicīnas darbinieki iesaka sākt ar mazumiņu, kapsulu devu palielinot pakāpeniski.
Gatavs ievērojamām aktivitātēm
Artišoks uzlūkojams par aktīvu dārzeni, jo, to lietojot, vielmaiņas produktu izvadīšana no aknām notiek strauji, ka atsevišķos gadījumos šis process var radīt tik lielu pārslodzi mazajos aknu izvadkanāliņos, ka tas savukārt var izraisīt sāpes aknās un nepatīkamas sajūtas vēderā.
Medicīnas speciālisti skaidro, kas šīs sajūtas pāriet tikai tad, kad no aknām izvadīti visi toksīni.
Fakti
Latvijā aptiekās iespējams iegādāties preparātus, kas gatavoti no Spānijas artišoka (Cynara cardunculus) sēklām. To iedarbība uz cilvēka organismu ir līdzīga kā dzeloņainajam artišokam.
Dzeloņaino artišoku (Cynara scolymus), kas ir daudzgadīgs dārzenis, audzē, lai iegūtu tā ziedkopas.
Dārzos audzē arī artišoka radinieku mārdadzi (Silybum marianum). Arī mārdadzis satur sillamarīnu – vielu, kas aizsargā aknas.
