ANO attīstības programmas starptautiskajā konferencē “Labklājības sistēmas reforma Latvijā – šodiena un nākotne” piedalījās Alūksnes Sociālās palīdzības centra direktore Lolita Krūmiņa.
ANO attīstības programmas starptautiskajā konferencē “Labklājības sistēmas reforma Latvijā – šodiena un nākotne” piedalījās Alūksnes Sociālās palīdzības centra direktore Lolita Krūmiņa. Tajā vērtēja valsts sociālās drošības sistēmas attīstību.
“Ar Pasaules Bankas finansējumu Labklājības ministrija realizēja projektu un sagatavoja četras brošūras, kur apkopota informācijas analīze par to, kas un kur Latvijā ir nabadzīgs, kā izdzīvot ar niecīgiem līdzekļiem, par nabadzību un darba tirgu, par etnisko piederību un nabadzību. Par šiem jautājumiem konferencē runāja Nīderlandes, Zviedrijas, Norvēģijas un Baltijas valstu eksperti,” informē L.Krūmiņa.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte uzskata, ka pensiju sistēma ir “gandrīz gatava”, bet sociālās palīdzības sistēmas sadrumstalotības dēļ ir noteikti zemi sociālie pabalsti. “Ir jūtama plaisa starp Rīgu un mazpilsētām, jo sociālās palīdzības sistēma attīstās nevienmērīgi. Pašvaldībās to ietekmē sociālo darbinieku aktivitāte. 60 procentu lauku iedzīvotāju pārtiek no tā, ko ražo naturālās saimniecībās. Viņi ir paēduši, bet nabadzīgi,” secina L.Krūmiņa. Paredzams, ka līdzekļus investēs arī reģionos, lai izlīdzinātu iedzīvotāju dzīves līmeni valstī.
Pētījumi pierāda, ka ģimenēs ar bērniem ir vismazāk ienākumu katram tās loceklim. To bērni var palikt bez izglītības un tāpēc visu mūžu maznodrošināti. “Labklājības ministrijā izstrādā likumu par sociālo palīdzību un sociāliem pakalpojumiem. Tam priekšlikumus izteica sociālie darbinieki, kas zina situāciju. Paredzams, ka garantētos minimālos ienākumus (GMI) noteiks 21 latu katram ģimenes loceklim,” akcentē L.Krūmiņa. Tāda iespēja būtu labāka nekā vienreizējs pabalsts, bet mazo pašvaldību rīcībā nav līdzekļu garantētu ienākumu nodrošināšanai. Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Šulcs konferencē uzsvēra, ka arvien vairāk rūpējas par sociāliem pakalpojumiem, nevis pabalstiem.
Starptautiskie eksperti atzīst, ka sociālās labklājības sistēmas pārveide Latvijā ir viena no veiksmīgākajām reformām, ko veic Centrāleiropā un Austrumeiropā.
