Annas mežniecība atrodas bijušajā medību pilī.
Annas mežniecība atrodas bijušajā medību pilī. Tās teritoriju apsaimnieko trīs medību kolektīvi: Alūksnes Mednieku un makšķernieku biedrības kolektīvs “Pededzmala”, kas medī Jaunannas mežos, Annas mednieku un makšķernieku klubs un Kalncempju mednieku klubs, kas katrs medī sava pagasta valsts un privātajos mežos.
Šajā medību sezonā mežniecības teritorijā var šaut 16 aļņu, četrus staltbriežus, 70 stirnu un 20 meža cūku.
“Oktobrī sākās medības ar dzinējiem. Pirmajā dienā “Pededzmalas” vīri nošāva aļņa govi un teļu. “Kalncempju” mednieku guvums bija četras stirnas, jo stirnu āži vēl nav nometuši ragus un var iegūt kādu vērtīgu trofeju,” stāsta Annas mežniecības mežsargs Imants Vērsis.
Jaunannas pusē atļauts nošaut divus staltbriežu buļļus, vienu govi un teļu. Annas un Kalncempju mežos šo skaisto dzīvnieku nav. “Pededzmalas” vīru ziņā ir meža cūkas, jo citu kolektīvu medību platībā to nav. “Maz ir zaķu, jo ir savairojušies plēsēji – lapsas un jenoti. Tos nav izdevīgi medīt. Par ādām maz maksā. Tāpēc labi, ja pašvaldības rastu iespēju medniekiem maksāt, lai lapsas nepārnēsā trakumsērgu,” norāda I.Vērsis. Pagājušajā gadā lapsām izlika vakcīnu pret trakumsērgu, taču rezultāti būs redzami apmēram pēc četriem gadiem. Medniekiem ir jānošauj 75 bebri, jo privātajos mežos to skaits ievērojami palielinās. I.Vērsis atzīst, ka sekmīgi ar tiem valsts mežos cīnās “Pededzmalas” mednieki. “Arī šos zvērus nav izdevīgi medīt, bet to prasa valsts akciju sabiedrība “Valsts meži” un mežu dienests, jo bebri applūdina lielas platības un iet bojā vērtīgas koku audzes,” skaidro mežzinis.
Mednieki daudz dara meža zvēru piebarošanā. Viņi zina, ka lielāks zvēru skaits palielinās medījamo dzīvnieku limitu. Pēdējos gados ir vairāk stirnu un arī aļņu. Annas mežniecībā ligzdo melnais stārķis. Ir rubeņi un medņi, pēc kā tīko daudzi mednieki.
Fakti
Annas mežniecībā uzskaitīti:
55 aļņi,
13 staltbrieži,
380 stirnas,
25 meža cūkas,
216 bebri.
