Alūksnes rajona jaunieši apgalvo, ka nav iespēju izklaidēties.
Alūksnes rajona jaunieši apgalvo, ka nav iespēju izklaidēties. It sevišķi lauciniekam cita nekā kā mājas un skola. Bet bieži vien pilsētnieki ir tie, kas aiz garlaicības kļūst par vandaļiem.
“Alūksnes rajona jaunieši nevar sūdzēties par izklaides vietu, kā arī pulciņu trūkumu, jo tie ir skolās un interešu centrā,” domā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktora vietniece audzināšanas darbā Inese Ločmele.
Izvēles iespējas ir
Viņa apgalvo, ka līdz ar finansējuma samazināšanu interešu izglītībai, vairāk pulciņu ir ģimnāzijā. “Katrs var izvēlēties sev tīkamo: kori, pūtēju orķestri, tautiskās vai sporta dejas, aerobiku, teātri, erudītu vai debašu klubiņu. Jaunieši atzīst, ka labprāt apmeklētu vairākus pulciņus, bet tas nav iespējams – mācību slodzes dēļ. Ģimnāzistiem patīk, ja fakultatīvās nodarbības ir uzreiz pēc mācībām un vakara stundas ir brīvas. Skolā fakultatīvos sākas azartiska un atraktīva “otrā dzīve”. Protams, kas uz pulciņiem nenāk, to nejūt,” saka I. Ločmele.
“Pulciņi ir arī interešu centrā, bet jauniešiem nav stimula tos apmeklēt. Acīmredzot pieaugušie vēl nav atklājuši īstās pusaudžu intereses. Ar ko var saistīt mūsdienu pusaudžu uzmanību? Varbūt tas būtu interneta klubiņš. Mūsdienu jaunietim nepatīk kustēties! Esmu novērojusi, ka ballēs viņi nedejo, bet čupojas,” secina skolotāja.
Pusaudzis kļūst kūtrs
“Domāju, ka huligāniska uzvedība ir raksturīga 7. līdz 9.klašu audzēkņiem. Viņiem rajonā ir maz iespēju izklaidēties, tāpēc tie klaiņo un demolē. Šajā vecumā parasti zūd interese par fakultatīvu aktivitātēm. Manuprāt, to ietekmē pārejas vecums un pieaugušo autoritātes trūkums. Ja nav cilvēka, kas viņus aizrauj ar savu trakulību, tīņus nekas nesaista,” uzskata I. Ločmele.
Viņa atzīst, ka daudzu pusaudžu vecāki ir zaudējuši autoritāti. “Pārsteidz, kādā tonī dažs atļaujas runāt ar tēvu vai māti, visatļautība. Pašlaik ir tā: ar vienu roku pusaudzim dod, bet ar otru – ņem nost. Viņš var apmeklēt izklaides vietas, iegādāties alkoholiskus dzērienus veikalā, lai gan ir aizliegums līdz 21 gada vecumam tos pārdot. Daudzi veikalnieki “piever acis”, lai tikai gūtu peļņu,” saka I. Ločmele.
Palīdzēt var vecāki
“Vecāki bieži vien strādā līdz vēlam vakaram, lai nodrošinātu iztiku, bet bērni ir vieni un var darīt visu, kas ienāk prātā. Bet vecāku uzmanība pusaudzim ir svarīga. Daudzi jaunieši viegli pakļaujas bara instinktam. Ja vecāki laikus nereaģē, bērni var viegli “noiet no ceļa”. Ja pēc pulksten 23.00 atļauj uzturēties ārpus mājas, tas ir pirmais solis neceļos. Ir audzināšanā nemanāma robeža, ko nedrīkst ļaut pārkāpt, jo atpakaļceļš ir sarežģīts,” uzsver I. Ločmele.
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 11.klases skolniece Natālija Otcova uzskata, ka Alūksnes rajonā ir izklaides vietas jauniešiem.
“Jaunatne izklaidējas dažādi. Daudzi nedēļas nogalē apmeklē klubus “Impērija” vai “Jolanta”, bet darbdienās – fakultatīvos pulciņus. Manuprāt, brīvāka atmosfēra ir “Impērijā”, jo tur ir tumsa, un tā ir jauniešu draugs! Bet “Jolantā” ir solīdāka atmosfēra un mūsdienīgs interjers. Ir pusaudži, kam intereses ir savdabīgas un izpaužas demolēšanā. Nedomāju, ka tie ir psiholoģiski traumēti jaunieši. Viņi uzskata, ka labāk ir nīkt, nevis iesaistīties kultūras aktivitātēs. Parasti tie ir pamatskolas vecuma pusaudži. Viņiem šķiet, ka vandalisms ir varoņdarbs,” saka N. Otcova. Viņa uzskata, ka viens cilvēks nedemolē. Parasti tā rīkojas barā.
“Jā, mūsdienās ir liela visatļautība, bet rīcība ir atkarīga no katra paša. Varbūt varētu rīkot anketēšanu, lai jaunieši izteiktu vēlmes un intereses. Tad iespēju robežās tās varētu īstenot. Aizliegtais auglis tomēr vienmēr ir bijis un būs saldāks,” secina ģimnāziste.
“Vecākiem ir jānosaka laiks, kad bērnam ir jābūt mājās. Ne strikti aizliegt, bet sīki izskaidrot visus kāpēc. Vācijā, piemēram, neviens pusaudzis pat sapņot nevar, ka atrastos ārpus mājas pēc pulksten 24.00! Manuprāt, ja jaunietim visu laiku bijusi visatļautība, tad pēkšņam aizliegumam pusaudzis neklausīs,” atzīst N. Otcova.
