Vakar Starptautiskajā nabadzības izskaušanas dienā Latvijas universitātē notika zinātnieku un politiķu diskusija “Atklāti par nabadzību: no pētniecības uz rīcību”.
Vakar Starptautiskajā nabadzības izskaušanas dienā Latvijas universitātē notika zinātnieku un politiķu diskusija “Atklāti par nabadzību: no pētniecības uz rīcību”.
Rīt Latviešu biedrības namā būs konference “Labklājības sistēmas reforma Latvijā šodien un nākotnē”, kur piedalīsies rajonu sociālie darbinieki.
“ANO Attīstības programma 1997.-1998.gadā atbalstīja piecus nozīmīgus pētījumus par nabadzības cēloņiem, un, pamatojoties uz tiem ir izstrādāta koncepcija “Nabadzības situācijas novēršana”. Manuprāt, galvenais ir nodrošināt darbu tiem, kas grib strādāt,” uzskata Alūksnes Sociālās palīdzības centra direktore Lolita Krūmiņa. Sociālās palīdzības likumā sociālie darbinieki ierosina noteikt garantētos minimālos ienākumus katram cilvēkam – 21 latu. Šo normu ir paredzēts ieviest divu gadu laikā, bet pašvaldībām to iesaka piemērot pirms noteiktā termiņa un vismaz 10 procentu budžetā paredzēt sociālām vajadzībām. “Alūksnes pilsētā sociālajām vajadzībām ir apmēram seši procenti no budžeta. Gadā pabalstiem izlieto 41 000 latu, bet garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai vajadzētu vismaz 60 000 latu,” secina L.Krūmiņa. Alūksnē ir 160 mazturīgas ģimeņu.
Sociāldemokrātiskās partijas biedrs pilsētas domes deputāts Pēteris Kučiks akcentē, ka ir jāpieņem valsts nacionālā programma nabadzības apkarošanai. “Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām par to runāja, un tagad atkal tā ir dienas kārtībā. Ja tā nebūs tikai priekšvēlēšanu “bums”, tad tā dos arī rezultātus,” domā P.Kučiks. Viņš uzsver, ka otrs valsts budžets “aiztek” pa kontrabandas un valsts izlaupīšanas ceļiem. Sakārtojot robežas, ieņēmumu un tiesu sistēmu, var atrast naudu pensijām, sociālām vajadzībām un nabadzības apkarošanai.
