Veclaicenē notika otrais projektu tirdziņš, ko organizē Ziemeļvidzemes reģionālais attīstības fonds un sabiedriskā organizācija “Pāri robežām”.
Veclaicenē notika otrais projektu tirdziņš, ko organizē Ziemeļvidzemes reģionālais attīstības fonds un sabiedriskā organizācija “Pāri robežām”. Tajā Alūksnes, Balvu, Ludzas un Valkas rajona nevalstisko organizāciju pārstāvji reprezentēja projektus.
Nebija ieradušies Nīderlandes sadarbības fondu Centrālajai un Austrumeiropai, Sorosa fonda – Latvija, Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programmas pārstāvji.
“Saeimas Eiropas lietu komisijas izbraukuma sēdē Alūksnē uzsvēra, ka paredzēts vairāk līdzekļu piešķirt projektiem, ko realizēs austrumu robežas rajonos. Tas nozīmē, ka ir jāizstrādā labi projekti, lai būtu gatavi saņemt finansējumu. Tirdziņš deva impulsus un pieredzi,” secina K.Skuja.
Apmēram 60 projektu reprezentācijā iezīmējās kopējie virzieni: apmācība, dabas aizsardzība, sociālā palīdzība un rehabilitācija, tūrisma attīstība. K.Skuja ieteica meklēt sadarbības partnerus un veidot kopējus projektus. Zviedrijas Lauku parlamenta valdes loceklis Rodžers Silfvers iepazīstināja ar pieredzi, kas ļauj nevalstiskās organizācijas apvienot sistēmā un ietekmēt valdības politiku. Viņš norāda, ka valstī ir 4000 vietējās nevalstiskas grupas, ko finansiāli atbalsta 50 nacionālās nevalstiskās organizācijas. “Zviedrijas vadība vēlas palīdzēt veidot šādu sistēmu Latvijā. Tāpat ir iespējama sadarbība kopēju projektu izstrādē un realizācijā. Šis būs lauku cilvēku gadsimts. Tāpēc viņiem ir jāsadodas rokās, lai realizētu savus mērķus,” norāda R.Silfvers.
Lietuvas nevalstiskās organizācijas dalībniece Daiva Ziuramskaite un Viļņas universitātes docente Zina Gineitiene vēlas popularizēt projektu tirdziņu pieredzi savā valstī. Viņas piedāvā sadarbību projektu izstrādē, lai organizētu apmācības sievietēm bezdarbniecēm un bērniem vides nometni. “Tirdziņš savus uzdevumus ir izpildījis. Nevalstisko organizāciju dalībniekiem bija iespēja tikties, mācīties un atrast sadarbības partnerus ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Viņiem ir kontakttelefoni un adreses, lai veidotu sadarbību, papildinātu un koriģētu izstrādātos projektus, kā arī rakstītu jaunus,” atzīst K.Skuja.
