Annas mežniecības pārziņā ir 10 083 hektāri mežu, kas atrodas trīs pagastu teritorijā.
Annas mežniecības pārziņā ir 10 083 hektāri mežu, kas atrodas trīs pagastu teritorijā. No tiem apmēram pusi apsaimnieko privātie īpašnieki. Otru pusi – Valsts akciju sabiedrība, kas slēdz ilgtermiņa līgumus ar mežu izstrādātājiem, kas ir ieinteresēti kopt un atjaunot stādījumus. Privātie īpašnieki vēlas cirst mežu, bet maz rūpējas par to atjaunošanu.
“Privāto mežu izciršana samazinās. Pagājušajā gadā mežniecība izdeva 400, bet šogad tikai 240 apliecinājumus. Tas ir izskaidrojams ar to, ka labākie meži ir izzāģēti un īpašnieki nav laikā atjaunojuši mežu. Jaunie mežu atjaunošanas noteikumi paredz, ka nocirsto koku vietā ir jāstāda jauni. Atkarībā no meža augšanas tipa atjaunošana jāveic trīs, piecu vai 10 gadu laikā,” skaidro Annas mežniecības mežzinis Imants Vērsis.
Lai mežsargs meža audzi atzītu par atjaunotu, tajā ir jābūt noteiktam koku skaitam un izkoptai. I.Vērsis atzīst, ka mežu īpašniekiem problēmas rada atjaunoto platību kopšana. Darbu atvieglo krūmgriezis, kas maksā dārgi, tāpēc visi nevar to iegādāties. “Īpašnieki varētu kooperēties vai arī izmantot raukli, lai izkoptu apmežojušās platības. Mežniecības teritorijā no apmēram 500 īpašniekiem tikai četri ir izkopuši mežu: Jaunannas pagastā – divi, Annas un Kalncempju pagastā – pa vienam zemniekam,” secina I.Vērsis. Viņš domā, ka tie, kas paspējuši mežu izzāģēt, droši vien neinteresēsies par tā kopšanu. Mežzinis pieļauj, ka nākamgad par nemeža zemju atjaunošanu zemniekiem maksās subsīdijas.
