Kad Alūksnē nocirsto koku vietā stādīs jaunus?
Kad Alūksnē nocirsto koku vietā stādīs jaunus?
Skaidro Alūksnes pilsētas zaļumsaimniecības speciālists Agris Veismanis: “Izcērt galvenokārt slimus un vecus kokus. To vietā pavasarī un rudenī stādām jaunus. Pie Nodarbinātības valsts dienesta Alūksnes centra nocirta lazdu un jasmīnus, bet to vietā būs ceriņi. Savukārt pie tirgus laukuma stādīsim zemus augus, piemēram, klinšrozes. Akācijai pie kafejnīcas “Pajumte” izzāģēja sauso zaru.
Veco papeļu vietā Apes kalnā stādīs mūsu ainavai atbilstošus kokaugus, kas neaizsegs skatu uz pakalniem un mežiem. Jau jūnijā papelēm lapas kļuva brūnas un nobira, tas liecina, ka tās bija slimas. Ja koks ir ieaudzis asfaltā un mokās vai arī ir tuvu mājai un bojā tās pamatus, jumtu vai fasādi, noēno dārzu, tad atļauj apzāģēt zarus vai to nocirst. Tāpat cieši viens pie otra saauguši koki neveido vainagus. Parkā izdara kopšanas cirtes, lai veidotu lauces, jo parks nav aizaudzis mežs. Nākas cirst arī labus kokus, bet pavasarī iestādījām apmēram 1000 jaunu koku.”
Kāda ir lusptāja ārstnieciskā iedarbība?
Lupstājs ir ārstniecības un garšaugs. Audzē dārzā, bet Pļaviņu un Līgatnes apkārtnē tas ir atrodams arī savvaļā. Manā dārzā lupstājs izaudzis apmēram pusotru metru, bet var būt arī divu metru augsts. Tas ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar stipru seleriju smaržu. Jūlijā un augustā lupstājam ir suņuburkšķiem līdzīgi ziedi. Stumbrs ir stāvs, dobjš un apaļš ar smalkām rievām, apakšējā daļā – zarains. Lapas ir līdz 70 centimetru garas, spīdīgas, galos divkārt vai trīskārt dalītas. Ienākas piecu līdz septiņu milimetru gari augļi ar spārnainām ribām. Lupstāji labi pārziemo.
Auga sakņu aktīvās vielas darbojas kā diurētisks un sekrēciju veicinošs līdzeklis, kas sekmē gremošanu, samazina kuņģa un zarnu spazmas. Tautas medicīnā sakņu uzlējumu lieto tūskas un kāju sapampuma mazināšanai. To ieteic arī Botkina slimības jeb dzeltenās kaites ārstēšanai un nervu stiprināšanai. Sakņu izvilkumu spirtā lieto sirdsdarbības traucējumu gadījumos. Ārēji to lieto slikti dzīstošu un strutojošu brūču dziedināšanai.
Dažās valstīs, piemēram Vācijā, lupstāju kultivē kā garšaugu zupām un salātiem.
