Kādreiz rindas manījām pie veikaliem, tagad – pie skolām.
Kādreiz rindas manījām pie veikaliem, tagad – pie skolām
Šonedēļ par sevi atgādināja jau krietni pasen piemirstais vārds “rinda”.
Tā gan neveidojās ne pēc stiprajiem dzērieniem, kā bija ierasts padomju laikos, ne uz jaunā gada izpārdošanām, kas raksturīgi britu galvaspilsētai. Laikā, kad sākusies bērnu pieteikšana mācībām pirmajās klasēs, vidusmēra latviešu ģimenes galva (vai “kakls”) galvaspilsētā spiests nakti pavadīt… pie labu slavu ieguvušas mācību iestādes durvīm, jo tieši tā ir vienīgā iespēja nodrošināt atvasei izglītību nolūkotajā skolā.
Skaļu ažiotāžu sabiedrībā izraisīja veselības ministra Ivara Eglīša rosinājums legalizēt nelegālos maksājumus ārstiem, kam īpaša uzmanība tika pievērsta gada pirmajā pusē, kad “aploksnīšu” pieņemšana ceļā uz amatu varēja kļūt liktenīga pat pašreizējam Valsts prezidentam Valdim Zatleram. Sastapies ar zināmu sabiedrības neizpratni, ministrs vēlāk savu nostāju mazliet mainīja, aicinot pacientus ārstiem naudu vienkārši nedot.
Daudz klusāk, dedzinot ugunskurus, Rīgā un citviet valstī šajā nedēļā sākušies pasākumi 17 gadu senas vēstures – barikāžu laika – atcerei.
Par nodomu atteikties no ēdiena, lai protestētu “pret policijas un Ģenerālprokuratūras patvaļu”, paziņoja viens no nesen vēl Latvijas ietekmīgākajiem cilvēkiem – smagos finanšu noziegumos apsūdzētais un mājas arestā turētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Līdz šim viņš nemitīgi atkārtojis, ka pret viņu ilgstoši vērstajai tiesiskajai kampaņai ir politiski motīvi. Uz Lemberga cilvēktiesību pārkāpumiem norādījis arī īpaši pieaicināts šīs jomas eksperts.
Seno patiesību par vienlīdzīgajiem un vēl vienlīdzīgākiem atgādinājusi galvaspilsētas rāte. Vispārējos inflācijas apkarošanas un taupības apstākļos, kad vicemērs Andris Ārgalis kultūras darbiniekiem piedāvājis “nodziedāt un nodejot” par sešu procentu algu pielikumu, paši “rātskungi” nav apvēlušies kūtrumā, un 33 procentu algas palielinājums rokā gan!
Kārtējais “starpstabiņš” sasniegts stafetē, kas plašāk pazīstama kā daudz lamātā politisko ķīviņu objekta, telekomunikāciju uzņēmuma “Lattelecom” privatizācija. Premjers Ivars Godmanis skaidri definējis nosacījumus, pie kādiem tā būtu pieļaujama, – tirgus nekropļošana, attīstība un maksimāls labums valstij. Ņemot vērā līdzšinējos notikumus, vietā gan arī jautājums – kurai amatpersonai vēl privatizācijas procesā var nākties atvadīties no krēsla?
***
nedēļas TOPā
Rindas neveidojas pie dzērienu veikaliem, bet pie mācību iestādēm
Vai “pateicības” kļūs tik oficiālas, lai aploksnes dotu pie kases lodziņa?
Viens no Latvijas pārtikušākajiem cilvēkiem par savu taisnību cīnīsies tukšu vēderu
