Ilgi gaidītais sniegs kā pūkains palags apsedzis zemi. Apklāti arī netīrumi, gruži, negludumi un grambas. Ja tā būtu dzīvē!
Ilgi gaidītais sniegs kā pūkains palags apsedzis zemi. Apklāti arī netīrumi, gruži, negludumi un grambas. Ja tā būtu dzīvē! Tomēr nevaram nolikt nepadarītos darbus un problēmas pie jaunā gada sliekšņa, lai tās paliek pagātnē, un sākt no nulles ar tīrām domām un darbiem. Pirmās jaunā gada dienas liecina, ka viss ir pa vecam. Vienīgi kalendārs rāda citu skaitli – 2008.
Kā īlens no maisa duras nepildīti solījumi. Jauna valdība tika veidota ar domu, ka tā atgūs vēlētāju uzticību. Tomēr var droši teikt, ka tā nav kļuvusi lielāka kopš “lietussargu protestiem”. Kā lai uzticas, piemēram, iekšlietu ministram, kurš uzskata, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks nav atbildīgs par viltoto pasu lietā pieļautajiem pārkāpumiem?
Iespējams, ka vadošo politiķu vārdu un darbu saskaņu visspilgtāk raksturo gada spārnotie teicieni. Būtu labi, ja Ainārs Šlesers katru dienu teiktu: “Šodien es negribētu melot tiešajā ēterā.” Tad varbūt vairāk naudas saņemtu lauku ceļi, nevis galvaspilsētas Dienvidu tilts. Savukārt Induļa Emša spārnotie vārdi “esmu gatavs šim solim, bet nezinu, kurā virzienā man to spert” labi raksturo ne tikai bijušā Saeimas priekšsēdētāja grūtības izvēlēties starp valstsvīra cienīgu rīcību un politisku bezatbildību. Vai tiešām to nekad neredzēt kā Krievijas prezidenta minētās “sprāguša ēzeļa ausis”?
