Pededzes tautas nama un bibliotēkas vadītājai Antoņinai Girs pasniegta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Gada balva.
Pededzes tautas nama un bibliotēkas vadītājai Antoņinai Girs pasniegta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Gada balva. Viņa ir starp 20 pašvaldību darbiniekiem, kuriem tā piešķirta.
“Beidzot saņēmu ministrijas Goda diplomu un naudas prēmiju. Tas ir apbalvojums, par kuru uzzināju pagājušā gada vasarā, bet pirms Ziemassvētkiem to saņēmu no ministrijas valsts sekretāra vietnieka Arvīda Pīlēģa. Esmu pateicīga pagasta padomes vadītājai, deputātiem un kolēģiem, kas mani ieteica apbalvošanai,” saka A.Girs.
Izraudzīta starp 56 pretendentiem
Viņa uzsver, ka strādā pagasta iedzīvotājiem. Bez viņu atbalsta kultūras darbs nav iedomājams. Ir gandarījums, ka pededziete izraudzīta starp 56 pretendentiem. A.Girs ministrijas Gada balva piešķirta nominācijā par starpkultūru dialoga un saprašanās veicināšanu starp dažādām sabiedrības etniskajām, reliģiskajām un sociālajām grupām. A.Girs secina, ka krievvalodīgie iedzīvotāji Pededzē jūtas labi kopā ar latviešiem. “Pagastā kopjam abu tautu tradīcijas, rīkojam nacionālos svētkus, tāpēc esam īpaši Alūksnes rajonā. Mēs cienām un mācāmies cits no cita,” stāsta kultūras darbiniece.
Iekārtos krievu istabu
Viņa atzīst, ka bibliotēkā arvien pieprasītākas kļūst grāmatas latviešu valodā. Tas liecina, ka krievu cilvēki vairāk interesējas par latviešu dzīvi un iekļaujas tajā. A.Girs aktīvi iesaistās sabiedriskās organizācijas “Pededzes nākotne” darbībā, ir folkloras kopas dalībniece un dzied baznīcas korī. Beidzot sāk īstenoties Antoņinas ilgi lolotā iecere – sākts remonts telpās, kur iekārtos krievu istabu.
Viņa ir pārliecināta, ka pagastiem iedzīvotājiem ir, ko parādīt ciemiņiem un tūristiem – gan senus darbarīkus, gan rokdarbus, gan citas vērtīgas lietas.
A.Girs radi no mātes puses Pededzē dzīvojuši kopš 18.gadsimta un allaž uzsvēruši piederību Latvijai. Arī viņa, pēc tautības krieviete, savā dvēselē jūtas latviete. Te, Latvijas – Krievijas pierobežā, sajaucoties tautībām, dzimtām un tradīcijām, kopš seniem laikiem veidojusies savdabīga situācija.
