Bez darba dzīvot neprot

Allaž pozitīvais un dzīvespriecīgais alūksnietis Gunārs Palms zināms kā biškopis un podnieks. 84 gadu vecumā viņš nebaidās ne no viena darba un ko vien var, padara pats, pie tam, ar lielu atbildības sajūtu.

Gunārs ar biškopību saistīts jau kopš bērnības. Arī viņa mamma bija biškope un vēl kā mazu zēnu ņēma līdzi uz bišu dravām. “Stāvēju uz kastītes pie bišu stropa un uzpūtu dūmus, kad mamma to lika darīt. Tā ar bitēm strādāju vēl līdz šai dienai – 78. gadu. Augu piecu bērnu ģimenē, bet pie bitēm gāju vienīgi es no mums pieciem. Pārējie uz bites dzēlieniem reaģēja alerģiski. Man neviena bite nav iedzēlusi, indi nav izlaidusi. Ja arī jūtu, ka kāda tūlīt dzels, ātri noreaģēju, pirms izlaista inde,” stāsta Gunārs. Līdz ko viņš atver stropu, bites ar viņu sarunājas un dūmu izmantot nemaz nevajag. “Ir jau arī tādas, kuras nerunā, bet klusē. Ar tām neko nevar zināt, ir viltīgas un vienā momentā var uzbrukt. Katrai savs raksturs. Diemžēl Latvijas īsto bišu vairs nav, ir vien krustojumi. Itāļu krustotās bites ir skaistas, dzeltenas, strīpainas, bet jau februārī lido ārā. Mūsu apstākļiem nav piemērotas,” stāsta G. Palms.