Armands nevarēja ciest veikalus. Nē, ne jau iestādes kā tādas, bet gan to saucamo šopingu.
Armands nevarēja ciest veikalus. Nē, ne jau iestādes kā tādas, bet gan to saucamo šopingu. Viņš pats kam tādam daudz laika netērēja – iegāja veikalā, kaut ko ieraudzīja, uzmērīja, ja derēja – daudz nedomādams, ņēma ciet, ja ne – meta mieru un devās prom.
Puisim nevedās draudzīgu attiecību veidošana ar meitenēm. Taču šoreiz likās – viss ir citādāk, Ilze varētu būt īstā. Ar viņu bija tik viegli un forši. Viņi sapratās no pusvārda, klausījās vienādu mūziku, pat ēdienus mēdza izvēlēties vienus un tos pašus.
Te pienāca kopīgo draugu kāzu diena un vajadzēja izvēlēties dāvanu. Bija skaidrs, ka uzdevums nav no vieglajiem un meklējumos “atrast īsto dāvanu” var paiet ne viena vien stunda vai pat diena. Armands piekrita tikties ar Ilzi pie tirdzniecības centra “Alfa” un nopirkt kāzu dāvanu.
Pirmo stundu Armands pacietīgi gāja līdzi Ilzei un meklēja dāvanu te vienā, te otrā veikalā. Diemžēl meklējumi nevainagojās panākumiem. Armands sadrūma arvien vairāk un vairāk, līdz sāka kašķēties par nelietderīgo laika pavadīšanu. Viņš teica, ka visu varot darīt vienkāršāk. Šādu notikumu pavērsienu savukārt nebija gaidījusi Ilze – kas draugam atgadījies, ka pēkšņi tik ērcīgs?
Viņi todien sastrīdējās, bet jau nākamajā dienā Armands zvanīja Ilzei, lūdza piedošanu un atklāja, ka ne acu galā nevar ciest pastaigas pa veikaliem. Ilze neizpratnē jautāja: “Bet kāpēc tu to ātrāk neteici? Es šeit nesaskatu nekādas problēmas – kopā ar draudzenēm sameklēsim dāvanu!”
Nākamajā dienā Armands zvanīja Ilzei, lūdza piedošanu un atklāja, ka nevar ciest ne acu galā pastaigas pa veikaliem. Ilze neizpratnē jautāja: “Bet kāpēc tu to ātrāk neteici?
Ko no tā secinām?
Daudzas mūsu nelaimes un pārpratumi rodas tāpēc, ka nesaprotam apkārt notiekošo, citu teikto, citu cilvēku rīcības iemeslus.
