Iespējams, jau Ziemassvētkos veikalos būs šokolādes konfektes, kurām pildījumu – dzērveņu sukādes un sīrupu gatavo SIA “Lienama Alūksne” augļu un ogu pārstrādes cehā.
Iespējams, jau Ziemassvētkos veikalos būs šokolādes konfektes, kurām pildījumu – dzērveņu sukādes un sīrupu gatavo SIA “Lienama Alūksne” augļu un ogu pārstrādes cehā.
Sabiedrības īpašniece Gundega Sauškina stāsta, ka šādas konfektes sākusi ražot fabrika “Laima”. Sukādes šokolādē ir līdzīgas jau ierastajām rozīnēm šokolādē, tikai ar dzērveņu garšu. Dzērveņu sīrupu kopā ar alkohola piedevu pilda šokolādes bumbiņās. Tie ir jaunākie produkti, kuros izmantotas lielogu dzērvenes. Ceha meistare Zaiga Zikmane atklāj, ka tiek gatavotas divu veidu sukādes. Vienas fasē kārbās un var ēst uzreiz kā rozīnes, otras izmanto konditorejas izstrādājumos. Tās tiek izmantotas, piemēram, “Lāču” maizē un kēksā.
Pagājušajā gadā uzņēmums iegādājās nelielu ogu pārstrādes līniju, kas ļāva Latvijas tirgū piedāvāt jaunus produktus – dabisku dzērveņu sulu un morsu, kā arī sukādes. Sulu un morsu piedāvā nelielās stikla pudelēs, bet sukādes tāpat kā svaigas dzērvenes fasē kārbās. “Pieprasījums ir tik liels, ka grūti to apmierināt. Pircēji ļoti iecienījuši mūsu lielās dzērvenes pūdercukurā, ko ražo SIA “Vladas”. Dabiskā sula bez cukura, ūdens un konservantiem ir iepazīta, turklāt patērētāji secinājuši, ka tā ir veselīga. “Mājas Viesī” informācija par dabisko dzērveņu sulu bija lappusē, kurā stāstīts par medikamentiem. Tam var piekrist, jo dzērvenes noder gan slimību profilaksē, gan ārstēšanā,” stāsta G.Sauškina. Gaujienas pagasta Kalna purvā audzētās lielogu dzērvenes un to produkciju tirgo “Elvi”, “Sky” un “Stockmann”. Nu jau arī “Madara “89” un “Lars Limited” ir sākuši tirgot sulas un svaigas ogas. Pēc sulas izspiešanas samaltos ogu pārpalikumus piegādās SIA “Aloja – Starkelsen” ķīseļu ražošanai. Tas nozīmē, ka dzērvenes tiks izmantotas bez pārpalikuma.
Piecas tonnas dzērveņu nosūtītas Anglijas lielveikalu tīklam. Nesen SIA “Lienama Alūksne” saņēmusi EUREPKAP sertifikātu, kas dod iespējas piedāvāt produkciju pārdošanai arī citu valstu lielveikalos, kur prasības ir augstākas, nekā līdz šim izmantotā sertifikāta iegūšanai bija jānodrošina.
“Tas nozīmē, ka ogu audzēšana un produkcijas ražošana ir pārbaudīta no augsnes sagatavošanas un mēslošanas līdz pat piedāvājumam pircējiem. Tātad ogu un produktu kvalitāte atzīta par atbilstošu pārdošanai lielveikalos Vācijā, Holandē, Anglijā, kur ir lielveikalu tīkls “Marks un Spensers”. Pirmo pārbaudi veica angļu eksperti, pēc tam otru – holandiešu speciālisti, kuri arī izsniedza sertifikātu. Vismaz viņi nezināja, ka to būtu saņēmis vēl kāds ražotājs Latvijā. Mūsu valstī nav tādas institūcijas, kas izsniedz šos sertifikātus,” skaidro G.Sauškina.
Tiesa, ne viss rit tik gludi, kā varētu vēlēties. Šogad dzērveņu audzēšanā tika pieļauta tehnoloģiska kļūda, tāpēc ogas nevar novākt pilnībā mehanizēti, daļa ir jālasa ar rokām. Pērn mehanizēti dzērvenes bija novāktas jau 15.oktobrī, turpretim tagad ogu lasīšana vēl turpinās. Dzērveņu ir vairāk nekā pagājušajā gadā, bet to kvalitāte nav tik laba. Šis rudens nav labvēlīgs dzērvenēm, jo maz bijis salnu. Šīs ogas sārtojas pēc salnām, bet īstas salnas nav bijis. Turpretim pērn līdz 1.oktobrim, kad sāka dzērveņu lasīšanu, bija jau deviņas salnas.
Pagājušajā ziemā apsala mellenes un avenes, tāpēc to raža bija maza. G.Sauškina atzīst, ka Latvijā šo ogu audzēšanā ir vēl maz pieredzes un daudz nezināma, turpretim dzērveņu kultūra ir vairāk iepazīta. Viņa ir gandarīta, ka izdevies pierādīt – dzērvenes ir vērtīgas ogas.
