Oskars Steberis: – Piektdien Alūksnē notika svētku egles iedegšanas pasākums, kurā es piedalījos kā Ziemassvētku vecītis.
Oskars Steberis:
– Piektdien Alūksnē notika svētku egles iedegšanas pasākums, kurā es piedalījos kā Ziemassvētku vecītis. Kā aizejošā un nākamā gada simboli pasākumā bija arī Cūka un Žurka, kas izspēlēja nelielu teātri ar atsauci uz septembrī notikušajiem Bānīša svētkiem, kad Ziemassvētku vecītis bija ieradies mazliet par agru Alūksnē, taču tagad – īstajā laikā.
Piedalījās arī dejotājas, eņģeļi. Viss pasākums kopumā izvērtās ļoti interesants. Arī Ziemassvētku vecītis bija interesants. Bez bārdas. Atsauksmes par pasākumu esmu dzirdējis dažādas – dažiem patika, dažiem ne visai. Es domāju, ka par spīti dažiem starpgadījumiem pasākuma norisē, ja cilvēki gribēja saskatīt kaut ko pozitīvu un labu, tad viņi to neapšaubāmi arī varēja izdarīt. Tas atkarīgs no katra paša, jo negatīvo jau var atrast vienmēr.
Iepriekšējos gados egles iedegšanas pasākumā nemaz nebiju piedalījies – ne kā dalībnieks, ne arī skatītājs. Varu teikt, ka visu pasākumu es uztvēru kā tādu kopā sanākšanu. Gribējās tikai, lai cilvēki būtu aktīvāki un vairāk līdzdarbotos pasākuma norisē. Man patika, ka vienā brīdī mēs mudinājām citam citu apskaut, tas, manuprāt, bija tāds pozitīvs žests, tomēr gribējās, lai cilvēki būtu vairāk vienoti – ja uzstājas dejotājas, tad lai viņi kustētos līdzi. Nu, lai egles iedegšana tiešām būtu tāds patīkamām emocijām piepildīts pasākums – kaut kas tāds, ko katrs alūksnietis negribētu laist garām.
Domāju, ka pasākums – galvenās svētku egles iedegšana un novēlējumi – tas viss vedina uz Ziemassvētku sajūtu. Arī man pašam. Protams, tāpat kā, iespējams, visiem pārējiem, man gribas sniegu. Arī pasākums būtu pavisam citā kvalitātē, ja viss būtu apsnidzis. Šī šogad bija pirmā reize, kad es iejutos Ziemassvētku vecīša tēlā, jo šobrīd plānoti vēl daudzi citi pasākumi, kur es piedalīšos. Var teikt, ka tā bija tāda iesildīšanās, kad Ziemassvētku vecītis vēl tā pa īstam nebija iejuties ziemas apstākļos.
