Stresa teorijas pamatlicējs kanādiešu psihologs Hanss Selje savulaik teicis: „Stress ir dzīves garšviela. Bez tās mēs kļūtu par apātiķiem vai pat vispār aizietu bojā!”.
Stresa teorijas pamatlicējs kanādiešu psihologs Hanss Selje savulaik teicis: “Stress ir dzīves garšviela. Bez tās mēs kļūtu par apātiķiem vai pat vispār aizietu bojā!” Tomēr, ja šīs “garšvielas” par daudz, tā nomāc spēju domāt un rīkoties loģiski, kā arī var izraisīt dažādas saslimšanas.
Stress jeb spriedze ir dabiska organisma reakcija uz reālām vai iedomātām grūtībām, kuras mērķis ir mobilizēt fiziskos un garīgos spēkus šo grūtību pārvarēšanai. Nonākot stresa situācijā, piemēram, sastopoties ar niknu suni, mūsu sirds sāk pukstēt straujāk, elpa kļūst ātra un sekla, asinsspiediens ceļas, cukura līmenis asinīs palielinās, bet gremošanas procesi apstājas, tādējādi nodrošinot, ka visa organisma enerģija tiek izmantota uzbrukumam vai bēgšanai. Ja sasprindzinājums turpinās pārāk ilgi vai arī, ja satraucošas situācijas bieži atkārtojas, organisma resursi izsīkst, kā rezultātā pavājinās imunitāte, cilvēks kļūst nervozs, īgns, viegli aizkaitināms. Ilgstoša stresa rezultātā cilvēkam var attīstīties hipertonija, astma, gastrīts, osteohondroze, cukura diabēts.
Faktori, kas izraisa stresa reakcijas, ir ļoti dažādi un katram cilvēkam individuāli. piemēram, ir cilvēki, kas izjūt paniskas bailes no zobārsta, turpretim citiem šī ārsta apmeklējums īpašas emocijas neraisa. Lielā mērā mūsu reakciju uz katru konkrēto situāciju nosaka iepriekšējā pieredze, piemēram, cilvēks, kurš piedzīvojis autoavāriju, kādu laiku pēc tam izjūt bailes, braucot ar automašīnu. Taču tik pat spēcīga ietekme var būt arī iztēlei, piemēram, cilvēks baidās uzsākt savu biznesu, jo iztēlojas, ka tas varētu nebūt pietiekami ienesīgs un tad nāktos ciest badu, palikt bez medicīniskās aprūpes, varbūt pat ubagot…
Lai tiktu galā ar stresu, ir jāmācās to kontrolēt. Pirmais solis šajā ceļā ir: mācīties pamanīt, kad sākam izjust spriedzi, un izprast, kas tieši to rada. Piemēram, ja skolēns izjūt nepatiku pret algebru, būtu vērts pārdomāt, vai tas ir tāpēc, ka: šajā mācību priekšmetā ir nepietiekamas zināšanas; nepatīk skolotāja; ir konflikts ar skolēnu, kurš tieši algebras stundās sēž aizmugurējā solā. Kad patiesais satraukuma cēlonis noskaidrots, iespēju robežās jāmēģina to novērst. Tomēr ne vienmēr tas būs iespējams, tāpēc katram derētu apgūt spriedzes mazināšanas pamatpaņemienus – dziļo elpošanu un pozitīvo pašiedvesmu. Dažas dziļas ieelpas un izelpas normalizē sirds darbību un bagātina asinis ar skābekli, kā rezultātā uzlabojas pašsajūta un spēja domāt loģiski. Savukārt mērķtiecīgi izteikts pozitīvs apgalvojums vairo ticību saviem spēkiem un palīdz mobilizēties mērķtiecīgai darbībai. Satraukuma brīžos, piemēram, pirmo reizi lidojot ar lidmašīnu, nevis ļausimies uzmācīgām atmiņām par TV un presē redzētām aviokatastrofu ainām, bet dziļi elposim un palaikam apņēmīgi iegalvosim sev: – Es tieku galā ar šo situāciju; es kontrolēju situāciju; esmu pietiekami spējīgs, lai to paveiktu! Lai izdodas!
