No Alūksnes rajona nākamgad 24. Vispārējos latviešu Dziesmu un 14. Deju svētkos gatavojas piedalīties 29 pašdarbības kolektīvi, ne tikai kori un deju kolektīvi, bet arī orķestris, Tautas lietišķās mākslas studija, folkloras kopas un koklētāju ansambļi.
No Alūksnes rajona nākamgad 24. Vispārējos latviešu Dziesmu un 14. Deju svētkos gatavojas piedalīties 29 pašdarbības kolektīvi, ne tikai kori un deju kolektīvi, bet arī orķestris, Tautas lietišķās mākslas studija, folkloras kopas un koklētāju ansambļi.
“Satraukumu rada tas, ka dalību svētkos gatavojas apturēt Gaujienas jauktais koris. Vasarā tur svinēs Jāzepa Vītola Mūzikas dienu 20 gadu jubileju, tāpēc vietējiem dziedātājiem ir pat morāls pienākums saglabāt kori. Vēl ceram, ka koris pārdomās un tomēr gatavosies svētkiem, tāpēc pagaidām vēl kolektīvu skaitām pie dalībniekiem. Toties ir prieks, ka Alūksnes Bērnu un jauniešu centra deju kolektīvs “Enku – drenku” vēlas startēt lielajos svētkos kopā ar jauniešu kolektīviem,” informē valsts galvenā kultūras inspektore Alūksnes rajonā Astrīda Bētere.
Pašlaik svētkiem gatavojas 5 jauktie, 2 sieviešu kori, 3 5.-9.klašu kori, 1 senioru koris, 1 jauniešu koris, 11 deju kolektīvi, 1 orķestris, 2 koklētāju ansambļi, 1 mazākumtautību kolektīvs, 1 folkloras kopa, 1 Tautas lietišķās mākslas studija. Jaunlaicenes folkloras kopa “Putnis” jau bija uz atlases skati Rīgā, bet vēl nav zināmi tās rezultāti. Lietišķās mākslas studijas “Kalme” dalībnieku darbi jau ir atlasīti svētkiem, kā arī jāgatavojas amatnieku tirdziņam svētku laikā. Piektdien būs pirmais kopmēģinājums sieviešu koriem, sestdien – jauktajiem koriem, ar kuriem strādās virsdiriģents Edgars Račevskis. Arī dejotāji strādās sestdien. Orķestra diriģents Sandors Līviņš 5.decembrī dosies uz Rīgu, lai uzzinātu visu par gaidāmo skati. Kopēji kopmēģinājumi ir Vidzemes koklētāju ansambļiem un senioru koriem.
Lai gan statistikas dati liecina, ka Latvijā un arī Alūksnes rajonā samazinās amatierkolektīvu skaits, A.Bētere norāda, ka satraukumam nav pamata. “Šobrīd ir 96 kolektīvi, tātad par deviņiem kolektīviem mazāk. Tas saistīts galvenokārt ar to, ka vairāku darbību gan finansē pašvaldība, bet tie strādā un ir skolā. Nereti tie netiek parādīti kultūras iestāžu atskaitēs. Piemēram, Alūksnes ģimnāzijas pūtēju orķestris Dziesmu svētkiem gatavo pieaugušo kolektīvu repertuāru, bet pagājušajā gadā tā aktivitātes bija saistītas ar skolēnu repertuāru. Tas liecina, ka mainās uzsvari un līdz ar to āri uzskaite,” skaidro A.Bētere. Tiesa, līnijdeju un ritma deju grupas gan veidojas no jauna, gan pārtrauc darbību. Nenoliedzami samazinās jauniešu deju kolektīvu skaits, jo daudzi jaunieši aizbrauc no rajona gan studēt, gan strādāt uz ārzemēm.
